Par Satekles ielas avāriju !

 

Šis raksts ir par piecu stāvu ēkas sabrukšanu Rīgā, Satekles ielā 30. martā. Domāju, ka notikušais visiem ar būvniecības nozari saistītiem cilvēkiem ir labi zināms, tādēļ visiem zināmas lietas nepārstāstīšu. Vēl nav skaidrs – kas varēja izsaukt šo negadījumu. Ir nepieciešamas detalizētas ekspertīzes, lai saprastu – kādēļ ir notikusi ēkas sagrūšana.

Bet visas Satekles ielas avārijā iesaistītās puses ir sākušas organizēt ekspertīzes. BVKB ir pieprasījuši sertificējošajām institūcijām izvērtēt iesaistīto būvspeciālistu darbību. Ir skaidrs, ka vēl pirms sagrūšanas iemeslu noskaidrošanas ir uzsākta vainīgo meklēšana.

Uzskatām, ka pareiza rīcība šādā situācijā būtu  vispirms noskaidrot reālo sagrūšanas iemeslu – veikt notikušā detalizētu izpēti, varam to saukt par ekspertīzi. Tomēr tā nav ne būves ne būvprojekta ekspertīze būvnoteikumu izpratnē. Nepieciešams noskaidrot un dokumentēt notikušo – kādas bija sākotnējās konstrukcijas un to spriegumstāvoklis, kas un kad tika demontēts, atrakts, kādas plaisas pirms sabrukuma attīstījās, un kāds bija spriegumstāvoklis pirms sabrukuma. Kādi darbi paralēli šim visam tika veikti. Nepieciešams kopējais notikušo darbu izvērtējums. Tikai pēc šādu uz detalizētu izpēti un aprēķiniem balstītu secinājumu saņemšanas ir iespējams sākt vainīgo meklēšanu.

Jebkuras avārijas izmeklēšanā uzsākot vainīgo meklēšanu ir nepieciešams noskaidrot – kādus lēmumus būvspeciālisti ir pieņēmuši, kā arī daudzus ar šo saistītus organizatoriskus jautājumus. Tajā skaitā ir jāsaprot vai piesaistītie būvspeciālisti bija ar atbilstošu kompetenci, vai tika veikti kvalitātes nodrošināšanas pasākumi. Jāsaprot vai katram būvspeciālistam piešķirtie resursi (t.sk. dotie termiņi) bija adekvāti. Jāsaprot vai būvdarbu veikšanas laikā tika ievēroti projektā paredzētie pasākumi, t.sk. būvdarbu secība. Pēc tam ir pamatoti sākt vērtēt katra būvspeciālista atbildību. Bet vienlaikus ir jāskatās plašāk, būvniecības procesu ietekmē ne tikai būvspeciālisti, bet arī ļoti daudzi nesertificēti šī procesa dalībnieki.

Mēs aicinātu skatīties uz būvspeciālista atbildību pēc būtības, līdzīgi kā mēs to redzam Lielbritānijā, Kanādā un citās valstīs, kuru būvniecības sakārtotības līmeni mēs vēlētos sasniegt arī Latvijā. (Mums pazīstamākas ir angliski runājošo valstu sistēmas, jo spējam angļu valodā sekot līdzi visiem pamatojumiem.) Mēs domājam, ka ir tikai saprātīgi sagaidīt, ka būvspeciālists izmanto parastās prasmes, kādas piemīt parastam kompetentam cilvēkam, kas strādā šajā nozarē. Kā tas ir aprakstīts : https://www.fenwickelliott.com/research-insight/annual-review/2014/understanding-design-duty#footnoteref5_j017g3u :

“In performing the Services the Consultant shall exercise all the reasonable skill, care and diligence to be expected of an appropriately qualified and competent consultant experienced in carrying out equivalent services for developments of a similar size, scope, complexity, value and purpose to the Development.”

“Sniedzot Pakalpojumus, konsultantam ir jāpiemēro visas saprātīgās prasmes, rūpība un centība, kas sagaidāma no atbilstoši kvalificēta un kompetenta konsultanta, kuram ir pieredze līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanā līdzvērtīga veida, apjoma, sarežģītības, vērtības un mērķa izstrādei.”

Kā konkrētā raksta autors apraksta projektētāja darbu : “Tā kā projektētāja pienākums ir paļauties uz prasmēm un spriedumiem, viņam nav obligāti jāsasniedz konkrēts rezultāts, ja vien viņš darbu ir veicis ar nepieciešamo rūpību. Pēc analoģijas, ārsti nevar garantēt, ka vienmēr izārstēs savus pacientus.” Šo par projektētājiem teikto būtu nepieciešams attiecināt uz visiem sākot no ģeotehniskās izpētes veicēja un beidzot ar atbildīgo darbu vadītāju un būvuzraugu. Tomēr – pie nosacījuma, ka “kompetentajam konsultantam ir pieredze līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanā līdzvērtīga veida, apjoma, sarežģītības, vērtības un mērķa izstrādei”.

Cilvēciskās kļūdas ir neizbēgamas un agrāk vai vēlāk katrs pieļauj kādu mazāku vai lielāku kļūdu. Īstais jautājums ir par kvalitātes kontroli – kā šīs kļūdas savlaicīgi izķert. Līdz ar to lielāks uzsvars ir liekams uz procesiem un procesu vadību, nevis kādu konkrētu personu.

Ja turpināsies līdz šim mūsu sabiedrībā tik ļoti iesakņojusies attieksme ka katrai avārijai ir vārds un uzvārds (un lielām avārijām vairāki), tad tas neveicinās spējīgu speciālistu piesaisti būvniecībai. Ir jāsaprot to, ka būvniecība vienmēr būs paaugstināta riska nozare. Būs gan cilvēciskas kļūdas, gan arī neveiksmīgas apstākļu sakritības. Ja būvspeciālistiem būs jārēķinās, ka negadījuma gadījumā viņš var tikt izvēlēts par vainīgo pamatojoties uz kādiem viņa neveiksmīgiem lēmumiem, kas, dažkārt pat nav tieši saistīti ar negadījumu, bet tādēļ ka vainīgajam ir jābūt, tad liela daļa jaunākās paaudzes būvspeciālisti nevēlēsies spēlēt šādu “krievu ruleti”. Un mēs pēc būtības būsim tālu no tās sakārtotības un intelektuālā potenciāla, kādu mēs vēlamies redzēt Latvijas būvniecības nozarē.

Lai negadījumus varētu maksimāli novērst, mums ir jāstudē notikušo negadījumu iemesli. No šādiem gadījumiem nozares speciālistiem arī jāgūst papildus pieredze un zināšanas par mūsu Rīgas un Latvijas vietējo apstākļu iespējamiem riskiem. Mēs kā būvspeciālisti vēlētos iegūt negadījuma plašāku izklāstu, faktus, analīzes rezultātus. Ir jādomā par to, kas sistēmā nebija pietiekoši, lai novērstu notikušo. Nav jāmēģina pa katru cenu un pēc iespējas ātrāk atrast vārdu un uzvārdu notikušās avārijas iemeslam, un pēc tam visu “paslaucīt zem tepiķa”.

Mūsu sabiedrībai būtu jāsāk akceptēt to, ka būvniecība ir paaugstināta riska nozare. Dažkārt visi būvniecības procesā iesaistītie ir bijuši ar atbilstošu kompetenci, ir veikuši darbus “krietns un rūpīgs saimnieks”, tomēr būvniecības process vienalga var rezultēties ar kādiem negadījumiem vai pat avāriju. Mums nevienam pagaidām vēl nav skaidrs kas ir noticis Satekles ielā (varbūt tur kāds tiešām ir sasniedzis savas nekompetences robežu vai nav bijis pietiekami rūpīgs), tomēr ir jāsāk ar tik pat rūpīgu reālo iemeslu noskaidrošanu. Un nav par mērķi jāizvirza vainīgā nominēšanu.

 

Normunds Tirāns

sertificēts būvinženieris, Dr.sc.ing.

LBPA valdes loceklis

LVS/STK 30/AK1 “Eirokodeksi” priekšsēdētājs

Dalies tālāk