BIM (Būves informācijas modelēšana) ir ienākusi būvniecībā. Tas ir noticis ļoti strauji, ir jāatzīst, ka nozare vēl nav paspējusi definēt labas prakses BIM standartus. Jāatzīst, ka šobrīd BIM attīstība notiek ļoti strauji, šogad par normu tiek uzskatīts tas, kas vēl pirms trim gadiem nebija plaši pazīstams. Un šobrīd vairs nav aktuāls tas, kas pirms trim gadiem visiem šķita attīstāms un sagaidāms jau tuvākajā nākotnē. Tādēļ patlaban ir grūti formulēt to, kas ir labākā prakse.
Diemžēl tas ir arī novedis pie tā, ka BIM uzdevuma sastādītāji dažkārt neizprot – ko ir pamatoti prasīt no projektētājiem, kā uzstādītās prasības ir izpildāmas un kurai projektēšanas stadijai tās ir atbilstošas. Un ir jāatzīmē, ka bieži vien tas diskreditē BIM priekšrocības, rada nevajadzīgus sadārdzinājumus un degradē darba procesu.
Uzreiz ir jāatzīmē, ka mūsu kā inženieru uzdevums jau no pirmsākumiem nav mainījies – tas ir izprojektēt un ar aprēķiniem pamatot optimālu un drošu būvi, un dot risinājums, kas visiem ir skaidri un būvuzņēmējam realizējami. BIM neatbrīvo no iepriekš minētajiem darbiem un tikai pēc iepriekšminēto darbu kvalitatīvas veikšanas varam domāt par BIM modeļa detalizācijas paaugstināšanas un papildus prasību izpildīšanu. Tāpat arī praksē ļoti bieži sastopamies ar to, ka būvlaukumā būvdarbu vadītājam ir pieejama ne pati jaunākā un jaudīgākā datortehnika, ar ko šos BIM modeļus atvērt un apstrādāt. Tādēļ rodas jautājums, kādiem mērķiem šīs prasības tiek izvirzītas, ja tās netiek izmantotas, un ja pasūtītājs par tām nelabprāt grib maksāt. Visbeidzot – vai ieguvumi ir atbilstoši ieguldītajam darbam, kas rezultējās atbilstošās izmaksās.
LBPA tehnisko jautājumu grupa N. Tirāna vadībā sagatavojusi LBPA nostājas paziņojumu Nr.3.
Dokuments atrodams LBPA mājas lapas sadaļā: Standarti.
Saite: https://www.lbpa.lv/wp-content/uploads/2023/04/LBPA-nostajas-pazinojums-Nr.3.pdf