LBPA tehnisko jautājumu darba grupā ir sagatavots un 29.10.2021. valdes sēdē ir apstiprinbāts sekojošs LBPA nostājas paziņojums Nr.1. “par būvprojektu BK risinājumu izmaiņām, kam nav nepieciešama ekspertīze”.
Latvijas būvniecības regulējums prasa 3. grupas ēkām veikt būvkonstrukciju (BK) daļas projekta ekspertīzi ieviešot būvkonstrukciju risinājumos tādas izmaiņas, kas maina būves mehānisko stiprību, stabilitāti un ugunsdrošību vai lietošanas drošumu.
Jāatzīmē, ka BK daļas dokumentācijas ekspertīzes process var būt laikietilpīgs, kas padara to par būtisku apgrūtinājumu, ja ir nepieciešami operatīvi projekta precizējumi vai labojumi būvniecības laikā. Nereti ekspertīzes nepieciešamība liek izvairīties no objektīvi nepieciešamiem precizējumiem un realizēt neracionālus risinājumus, vai arī noved pie tā, kā dabā veikti būvkonstrukciju precizējumi nekādi netiek dokumentēti.
Tāpēc Latvijas būvkonstrukciju projektētāju asociācijā (LBPA) darba grupa ir sagatavojusi uzskaitījumu būvkonstrukciju projekta nebūtiskām izmaiņām, kam pēc būtības nav nepieciešama neatkarīga ekspertīze, jo šīs izmaiņas nepasliktina konstrukcijas darbu, un to ekspertēšana pēc būtības ir formāls birokrātisks pasākums. Par nebūtiskām kam nav pamatoti veikt ekspertīzi ir uzskatāmas sekojošas izmaiņas būvkonstrukciju projektā:
- Projekta dokumentācijas noformējuma precizējumi, pareizrakstības un drukas kļūdu labojumi, rakstlaukuma precizējumi, lapu revīziju precizējumi rasējumu lapu sarakstā un citas noformējuma izmaiņas, kas neietekmē būvkonstrukciju risinājumus pēc būtības.
- Materiālu apjomu izmaiņas materiālu apjomu tabulās.
Piezīme. Materiālu apjomi, ja tādi tiek doti būvkonstrukciju projektā, parasti tiek lietoti tāmēšanai un būvdarbu organizēšanai un neietekmē konstrukcijas drošību.
- Konstrukciju virsmas vizuālas kvalitātes prasību izmaiņas, ja tādas tiek dotas būvkonstrukciju projektā. Tai skaitā saliekamā dzelzsbetona konstrukciju veidņotas / neveidņotas virsmas izvēles izmaiņas, dzelzsbetona konstrukciju veidņu stūru noslīpinājumu un veidņu savilču izmaiņas, mūra konstrukciju izšuvojuma formas izmaiņas utt.
- Materiālu nomaiņa uz augstākas klases līdzīgu materiālu ar labākam mehāniskam īpašībām un līdzīgu tilpumsvaru.
Piezīme. Piemēram, ja betons C20/25 tiek aizstāts ar betonu C30/37, ja tērauda S235 vietā izmanto tēraudu S355, ja B500B stiegrojuma vietā izmanto B500C stiegrojumu, ja C16 koksnes vietā izmanto C24 koksni utt. Dažreiz tirgū konkrētā brīdī var būt pieejami tikai labākas klases materiāli, nekā ir prasīts projektā. Pamatojums šim ir tas, ka praksē faktiski izmantojamo materiālu īpašības var būt labākas un bieži arī ir labākas, nekā to deklarē ražotājs.
Piezīme 2. Augstākas klases materiālu izmantošana var būt kaitējošā tikai ļoti īpatnējos gadījumos (piemēram – seismiski noturīgo karkasu seismiskās enerģijās izkliedes mezglos). Šajos gadījumos projektā projektētājam jādod speciālas norādes, par to ka nav pieļaujams izmantot augstākas stiprības materiālus.
- Stiegrojuma diametra palielināšana dzelzsbetona konstrukcijās.
Piezīme. Būvniecības praksē var būt gadījumi, kad ir racionāli izmantot būvniekā rīcībā esošo lielāka diametra stiegrojumu, nekā tas ir paredzēts projektā. Īpaši aktuāli tas ir, ja projektā ir paredzēti reti sastopami stiegrojuma diametri. Palielinot stiegrojuma diametru konstrukcijas kopumā paliek stiprākas. Dažreiz pārmērīgs stiegrojuma daudzums var veidot sliktas iebetonēšanas tehnoloģiskus riskus, bet tā izvērtēšana nav ekspertīzes darbs.
- Masīvas koksnes aizstāšanas ar līmēto koksne ar ne sliktākām mehāniskam īpašībām. Piezīme. Būvniecības praksē var rasties nepieciešamība nomainīt parasto masīvo koksni ar līmēto koksni tehnoloģisko vai estētisko apsvērumu dēļ. Līmēta koksne ir būvmateriāls prognozējamākam un kopumā labākam mehāniskam īpašībām, tāpēc no būvkonstrukciju viedokļa šāda nomaiņa nepasliktina situāciju.
Šis uzskaitījums nav pilnīgs, kā arī uzskaitītajos gadījumos var būt izņēmumi. Būvkonstrukciju BK daļas autoram ir jāvērtē veikto precizējumu ietekme uz projektu pēc būtības. Ja projekta būvkonstrukciju daļas autora / autoruzrauga uzskatā veicamas izmaiņas nav attiecināmas pie nebūtiskām, tām ir nepieciešams veikt neatkarīgu ekspertīzi neskatoties vai tās ir vai nav minētas šajā uzskatījumā.
Bez tam par izmaiņām, kam nav nepieciešama ekspertīze, ir jāuzskata tādas izmaiņas, kas precizē būvprojekta risinājumus. Dažkārt būvprojekta risinājumos mēdz būt nepilnības un pat ieviesties pretrunas, kas (protams) nav laba prakse. Tomēr vēl sliktāka prakse būtu šo precizējumu neieviešana ņemot vērā eksperta aizņemtību, ekspertīzei nepieciešamo laiku, u.c. apsvērumus. Tādēļ mēs gribam uzsvērt, ka tā ir BK daļas autora atbildība un pienākums – noteikt to, ka šādas izmaiņas nemaina būves mehānisko stiprību, stabilitāti un ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, un ir realizējamas nekavējoties – negaidot būvprojekta eksperta viedokli.
Projekta būvkonstrukciju daļas autors vai autoruzraugs veicot izmaiņas projektā vai veicot ierakstus būvdarbu žurnālā norāda, ka veiktas izmaiņas nemaina būves mehānisko stiprību, stabilitāti un ugunsdrošību vai lietošanas drošumu.
Mēs vēlamies atzīmēt, ka papildus stiegras ievietošana, augstākas betona klases paredzēšana vai arī citi lokāli pastiprinājumi tiešām pēc būtības nemaina būves mehānisko stiprību, stabilitāti un ugunsdrošību tādēļ, ka būves mehāniskā stiprība, stabilitāte un ugunsdrošība būs atbilstoša būves vājākajam elementam. Nav korekti apspēlēt šos jēdzienus apgalvojot, ka pastiprinot kādu lokālu elementu tiek pastiprināta būve – tātad būves stiprība tiek mainīta – tātad jāekspertē. Visbiežāk viena vai vairāku atsevišķu lokālu elementu pastiprināšana nav būves pastiprināšana. Un jebkurā gadījumā mēs aicinām gan pārējos būvspeciālistus, gan arī kontrolējošās institūcijas atstāt būvprojekta BK daļas autoru ziņā lēmumu par to kas pēc būtības ir vai nav jāekspertē pirms ieviešanas ražošanā.
LBPA nostājas paziņojums Nr.1 lejupielādējams “Standartu” sadaļā.
Links: https://www.lbpa.lv/wp-content/uploads/2022/01/LBPA-nostajas-pazinojums-Nr.1.pdf