Latvijas būvkonstrukciju projektētāji nav bijuši apmierināti ar to kā Latvijā funkcionē būvspeciālistu sertifikācija. Par to Latvijas būvkonstrukciju projektētāju asociācijas biedru sanākšanās ir runāts biežāk kā par jebkuru citu tēmu. Par sertificēšanas sistēmas smagām nepilnībām esam vērsušies gan pie sertificētājiem, gan arī Būvniecības padomē.
Bet esošā sertifikācijas sistēma, kāda tā 2019. gada laikā ir izveidojusies, ir nozarei kritiska. Šobrīd būvkonstrukciju projektēšanas nozarē, šķiet, veidojas jauna kārtība, kurā būs augsta līmeņa nesertificēti būvspeciālisti un būvspeciālisti kuri uzturēs sertifikātus. LBPA biedrus satrauc šāda nozares tālāka degradācija – savādāk jauno kārtību nosaukt nav iespējams. Taktiski tā ir būvspeciālistu sertifikācijas sistēmas likvidācija caur pašu sertifikācijas sistēmu.
Par to, kas izsauc šādus kategoriskus apgalvojumus. Jāatzīst, ka “velns slēpjas detaļās”. Par to tad tālāk.
Šobrīd LBS mājaslapā publicētajā LBS BSSI “Nolikums par reglamentētā darbības sfērā sertificēta būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzību” kopš 2019. gada no būvkonstrukciju projektētājiem tiek prasīts sekojošais (citētais teksts slīprakstā):
Profesionālā pilnveidē būvspeciālistam pēdējo piecu gadu periodā obligāti jāapgūst sekojošas tēmas profesionālās pilnveides semināros, kursos, apmācībās:
Projektētājiem, kā arī inženierizpētes būvspeciālistiem:
– par būvniecības regulējumu un procedūru vismaz 50 kvalifikācijas punktu apjomā, proporcionāli katru gadu iegūstot 10 kvalifikācijas punktus, (sakot to 20 punktiem 2019. gada, pakāpeniski katru gadu paaugstinot punktu skaitu – 30 punkti – 2020. gada, 40 punkti – 2021 .gada, līdz sasniedz 50 punktus – 2022. gada);
– 5 dienas par būvniecības regulējumu un procedūru
– ēku konstrukciju un tiltu projektētajiem, inženierizpētes specialistiem par eirokodeksu pielietošanu vismaz 20 kvalifikācijas punktu apjoma;
– 2 dienas par eirokodeksu “pielietošanu”
– ēku konstrukciju projektētājiem par ugunsdrošību (tai skaita par Ugunsdrošības pasākumu pārskatu), vismaz 40 kvalifikācijas punktu apjoma;
– 4 dienas par ugunsdrošību un ugunsdrošības pasākumu pārskatu
– visiem ēku konstrukciju projektētājiem, par ēku energoefektivitāti vismaz 20 kvalifikācijas punktu apjomā;
– 2 dienas par ēku energoefektivitāti
– visiem ēku konstrukciju projektētājiem, par būvdarbu tehnoloģijām, konstrukcijām, to iestrādi un kļūdām būvdarbos vismaz 20 kvalifikācijas punktu;
– 2 dienas par būvdarbu tehnoloģijām un kļūdām būvdarbos
– visiem būvju tehniskā apsekošana vismaz 10 kvalifikācijas punktu apjoma;
– 1 diena par būvju tehnisko apsekošanu
– visiem būvdarbu tāmēšana vismaz 10 kvalifikācijas punktu apjomā.
– 1 diena par tāmēšanu
Pavisam kopā 17 dienas piecu gadu laikā.
Vispirms jautājums – kādēļ ēku konstrukciju projektētājiem tiek prasīts obligāti veikt pilnveidi par tādām tēmām ar ko vispār nav saistīta viņa profesionālā darbība?
Piemēram – energoefektivitātes jautājumi – protams tie visus interesē, bet uz ēku konstrukciju projektētāju tiešajiem darba pienākumiem tie faktiski nekādi neattiecas. Jebkuram kaut cik siltumtehniku pārzinošam speciālistam, redzot šobrīd uzdotās ēku energoefektivitātes prasības, uzreiz ir skaidrs, ka ar nesošajām konstrukcijām nav iespējams nodrošināt šī brīža likumdošanas prasības pat ne 40% apjomā. Jāatzīst, ka ir atsevišķi ēku konstrukciju projektētāji, kas paralēli konstrukciju projektēšanai izstrādā norobežojošo konstrukciju sastāvus un to mezglus. Bet tās nav ēkas nesošās konstrukcijas par ko tiek veikta būvkonstrukciju ekspertīze, kas tiek iekļautas būvprojekta būvkonstrukciju sadaļā un apliecinātas no sertificēta konstrukciju projektētāja puses. Vēl vairāk – ja jau Ministru kabineta noteikumi Nr. 169 paredz informatīvu norādi par padziļināti apgūtu pilnveidi energosertificēšanas jomā (p. 34.20), tad šāda prasība būtu attiecināma tikai uz šiem speciālistiem.
Prasība veikt pilnveidi par būvniecības regulējumu un procedūru – tas noteikti var būt noderīgi. Tomēr mēs uzskatām, ka būvniecības regulējumā ik gadu nenotiek tik vērienīgas izmaiņas, lai katru gadu vienu pilnu dienu par to klausītos kursus. Vispār – tad, kad notiek izmaiņas būvniecības regulējumā, tad arī katram būvspeciālistam ir jāizlasa gan jaunā likumdošanas akta teksts, gan arī anotācija. Un ar formāliem kursiem te nav līdzēts. Ja izmaiņas attiecas uz viņa praksi un ir neskaidrības, tad ir jāmeklē uz to atbildes. Bet pats galvenais – šobrīd Latvijā arī nav kvalitatīvs tādu kursu piedāvājums. Ja arī formāli tas piedāvājums ir, tad tomēr – mēs jau zinām tos cilvēkus, kas šos kursus lasa. Bieži šādu kursu ietvaros tiek stāstīts ne tikai par būvniecības regulējumu, bet arī lektora viedoklis par to kā tam ir jābūt. Nevar pārmest, jo bieži lektori ir spilgtas personības, kā arī nav jau tur ko vienu pilnu dienu stāstīt par kārtējā gada likumdošanas izmaiņām.
Mums ir skaidrs, ka ugunsdrošība ir aktuāla problēma, tomēr konstrukciju projektētājiem būtu jāveic savu profesionālo pilnveidi par konstrukciju ugunsdrošību, par to kā noteikt konstrukciju kritisko temperatūru un par to kā konstrukcijas aizsargāt, lai panāktu ugunsdrošības pārskatā prasīto R vai REI. Ir inženieri, kas izmanto tiesības parakstīt ugunsdrošības pasākumu pārskatus. Tiem arī ir jāpilnveido savas zināšanas minētajā jomā, nevis lielākajai daļai, kas specializējas vai nu pamatu vai saliekamā dzelzsbetona, koka vai tērauda konstrukciju projektēšanā. Kursu piedāvājums ir nākošā problēma. Mēs esam pārliecināti, ka šobrīd neviens nepiedāvā kursus būvkonstrukciju projektētājiem par konstrukciju ugunsizturības noteikšanu. Izplatīti ir kursi, kuros tiek reklamēts kāds konkrēts ugunsaizsardzības materiāls, praktiska informācija būvdarbu vadītājiem, ir arī ievadkursi UPP sastādīšanā (kas nav pietiekami lai sastādītu ugunsdrošības pasākumu pārskatu, bet tomēr – vismaz kaut kas projektētājiem). Bet konstrukciju projektētāji ir spiesti veikt savu profesionālo pilnveidi jautājumos par konstrukciju ugunsizturību pašmācības ceļā (tādēļ, ka tas ir patiešām aktuāli), un sertificējošo institūciju ieskatā tā netiek uzskatīta par profesionālo pilnveidi.
Šādi varam turpināt par visām prasītajām tēmām. Var redzēt ka tēmu autoriem ir bijis atšķirīgs skatījums uz to – ar ko nodarbojas būvkonstrukciju projektētāji. Būtu vēl saprotams ja prasītu konkrētas dienas veltīt ģeotehnikai, tērauda, koka vai dzelzsbetona konstrukcijām (kas arī nav pamatoti), tomēr izvēlētās tēmas – t.sk. tāmēšana u.c. rada aizdomas par sgatavotiem kursiem kam vajag klausītājus.
Jāatzīmē, ka šīs ir LBS BSSI prasības, “Serteks” sertificēšanas institūcijas mājas lapā ir publicēts nolikums, kas prasa 5 gadu laikā tikai 2 dienas veikt profesionālu pilnveidi par jauno būvniecības regulējumu (kas šķiet pilnīgi pietiekami), kā arī 2 dienas par Eirokodeksu pielietošanu (tāpat kā LBS BSSI), citas prasības no “Serteks” puses netiek uzstādītas. Bez tam ja jau “Serteks” nolikums ir akceptējams, tad atliek secināt ka šī ir būvkonstrukciju projektētājiem nesaprotama LBS BSSI iniciatīva.
Kursu piedāvājums ir problēma visās jomās. Vienīgais jautājums, kas tiek nosegts ar kursiem projektētājiem pēc būtības ir Eirokodeksu pielietojums. Vispār Eirokodeksu pielietojums bija aktuāla tēma tad kad mēs pārgājām uz Eirokodeksiem. Šobrīd Eirokodeksi kā tādi nav aktuāla problēma, šo būtu jāaizstāj ar būvkonstrukciju aprēķiniem un ar būvkonstrukciju projektēšanu. Kaut arī šajā jomā mēs bieži dzirdam, ka netiek ieskaitīti augsta līmeņa kursi un semināri ārzemēs, to argumentējot ar to, ka organizatori nav Kvalifikācijas celšanas kursu organizatoru sarakstā vai citos birokrātiski (ne pēc būtības) izveidotos saraksts. Par to tālāk.
Ir uzstādīta prasība :
Kvalifikācijas kursi jāveic LBS BSSI atzītas institūcijās, kas norādītas LBS BSSI mājas lapā sadaļā “Būvspeciālistu Kvalifikācijas celšanas kursu organizatoru saraksts”, vai jāiesniedz kursu organizētāja akreditācijas apliecinājums par tiesībām veikt apmācības, noradot lektoru kvalifikāciju;
Šī prasība faktiski atceļ Būvkonstrukciju projektētāju kvalifikācijas celšanu pēc būtības. Jau tā ir grūti atrodami būvkonstrukciju projektētājiem piemēroti kursi, papildus tam tiek uzstādītas prasības apmeklēt kursus tikai no oficiālā Kvalifikācijas celšanas kursu organizatoru saraksta. (Papildus – piebilde, “Serteks” neuzstāda prasību pieturēties kvalifikācijas celšanas kursu organizatoru saraksta, viņi ir gatavi izvērtēt kursus pēc būtības; bet šāda prasība ir no LBS BSSI, kuru pārziņā ir vislielākais vairums sertificētie speciālisti.)
Ir zināms, ka būšot izmaiņas, ir sagatavots nolikums, kas apliecina ka būs jāapgūst līdzīgas tēmas vairs tikai 12 nevis 17 dienas. Bet papildus minētajam : “Profesionālās pilnveides mācību organizācijām, kurās apgūtas profesionālās pilnveides programmas, jābūt reģistrētam Izglītības kvalitātes valsts dienestā, tīmekļa vietnē https://viis.lv/Default.aspx, Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē, kuru uztur Valsts izglītības attīstības aģentūra, tīmekļa vietne http://www.niid.lv/ vai saņemtai pašvaldības licencei pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanai (Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta licencētās pieaugušo neformālās izglītības un interešu izglītības organizācijas un programmas pieejamas tīmekļa vietnē https://izglitiba.riga.lv/lv/izglitiba/licences).” Ar šo tiek noraidīta kvalifikācijas celšana semināros, darba grupās, visur kur mēs kā speciālisti varam augt un pilnveidoties. Atliek tikai būvdarbu vadītājiem sagatavoti kursi par vadu izolēšanu ar “Promat” loksnēm, “LBS konsultants” sagatavotie kursi par būvniecības resursu patēriņa normēšanu un tamlīdzīgi – citi kursi “tiem būvspeciālistiem, kuriem beidzas sertifikāta derīguma termiņš” – citāts no LBS mājaslapas.
Tas atceļ pēc būtības veiktas kvalifikācijas celšanas reģistrēšanu. Tā rezultātā situācija ir šāda: visiem ir skaidrs, ka būvkonstrukciju projektētājiem ir pēc būtības jāceļ savu kvalifikāciju, jo savādāk viņi nespēs veikt savus profesionālos pienākumus. Kā arī visiem ir skaidrs, ka ir nepieciešama paralēla neaktuālu kursu klausīšanās sertifikācijas prasību apmierināšanai. Tas nekādi neveicina sertifikāciju, tas veicina sertificētu parakstītāju kontingenta veidošanos un vēl vairāk degradē nozari.
Par tiem tematiem, par kuriem ir jāceļ kvalifikāciju. Mēs varam apskatīties https://www.istructe.org/training-and-development/courses/ – tur ir redzams kādas tēmas ir populāras būvkonstrukciju projektētājiem – tās arī ir nozares aktuālākās tēmas. Diemžēl šie visaugstākā līmeņa kursi vienkārši netiek ieskaitīti Latvijas būvspeciālistu profesionālajā pilnveidē – šo kursu rīkotāji nav iekļauti LBS BSSI Kvalifikācijas celšanas kursu organizatoru sarakstā. Jo tie nekad nebūs saņēmuši “pašvaldības licenci pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanai” vai reģistrēti “Izglītības kvalitātes valsts dienestā”.
Kamēr tas ko sauc par Continuous Professional Development tiek degradēts, arī sākotnējā profesionālā pārbaude ir atkal nolaidusies līdz līmenim kāds bija pirms pieciem gadiem un senāk. Par to LBPA ir rakstījuši vēstules gan Latvijas būvinženieru savienībai, gan arī runājuši Būvniecības padomē un citur. Bet viss ir palicis pie tā, ka tiek radīts eksāmens ar jautājumiem, kuru lielākās daļas pārzināšana nav nepieciešama labam būvkonstrukciju projektētājam. Dominē tādi jautājumi, kā “no kādām telpām var neparedzēt dūmu izvadus?” un “ar ko jāsaskaņo būvprojekts?”, toties profesionālās kvalitātes tiek pārbaudītas ar vairākiem primitīviem būvmehānikas uzdevumiem. Tos būvmehānikas uzdevumus LBPA aktīvākie biedri radīja pirms pieciem gadiem kā pagaidu risinājumu, un nu tos jau ir apsprieduši un zina gandrīz visi konstruktori – gan tie kas ir likuši eksāmenu, gan arī tie kas to nav likuši. LBPA jau pirms pieciem gadiem aicināja pārstrādāt eksāmenu. Toreiz vajadzēja izpildīt birokrātiskas un resursu ietilpīgas prasības. Īsāk sakot – bija birokrātiskas prasības nodrošināt atbilstoša līmeņa eksāmenu katru mēnesi, tas nav izdarāms “sabiedriskā kārtā”, tam nebija naudas. Bet tagad jau nodevas par sertifikātiem ir krietni augušas, tomēr sertificētāji šo jautājumu par jēdzīgu eksāmenu vēl arvien turpina ignorēt.
LBPA ir arī priekšlikumi par reālu prakses uzraudzību, bet par to citreiz (tas jau šķiet pa daudz vienam rakstam).
Bet lai glābtu radušos situāciju – lai pārtrauktu esošās sertifikācijas sistēmas demontāžu caur šo jauno sertifikācijas uzraudzības kārtību – mums ir priekšlikums veikt nekavējošas izmaiņas LBS BSSI nolikumā :
1) atcelt prasības par obligāti apgūstamajām tēmām profesionālās pilnveides semināros – būvspeciālisti paši spēj izvērtēt – kas viņiem ir jāapgūst; jānosaka to ka 2 pilnas dienas gadā ir jāvelta savai profesionālajai pilnveidei, no kā vismaz 60% rekomendējami būvkonstrukciju aprēķiniem un projektēšanai, pārējais likumdošanai, BIM apguvei u.c. būvkonstruktora darbā nepieciešamiem jautājumiem;
2) atcelt prasību par to, ka kvalifikācijas kursi jāveic LBS BSSI atzītas institūcijās – šo prasību var aizstāt ar to, ka sertificēšanas institūcijas nozīmētie eksperti drīkst pārbaudīt lektoru kvalifikāciju un pamatotu šaubu gadījumā kursus “neieskaitīt” (tomēr, spriežot pēc atzīto institūciju saraksta, jau šobrīd īpaši augstas prasības kvalifikācijas celšanas institūcijām netiek uzstādītas).
Lai būtu iespējams nodrošināt eksāmenu pēc būtības, mēs aicinām veikt izmaiņas Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos, paredzot to, ka eksāmens tām sfērām, kurās sertificēto skaits ir mazāks par kādu konkrētu skaitu, piemēram, 500 būvspeciālistiem, eksāmens tiek organizēts reizi pusgadā. Mēs gribam atgādināt, ka lai nodrošinātu šādu nopietnu eksāmenu, ASV tas tiek organizēts 2 reizes gadā, Lielbritānijā reizi gadā. Savi viedokli mēs esam gatavi skaidrot un argumentēt.
Bet pats galvenais – mēs aicinām iesaistīt būvkonstrukciju projektētājus to jautājumu risināšanā, kas saistās ar būvkonstrukciju projektētāju sertifikāciju. Ja Latvijas Būvinženieru savienība turpina ignorēt Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas eksistenci, tad mēs lūdzam Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamentu mūs iesaistīt būvspeciālistu uzraudzības nolikuma skaņošanā un šajās diskusijās. Jo ir tomēr jāatzīst, ka jau kādu laiku ar sertificēšanu saistīto jautājumu risināšanā būvkonstrukciju projektētāji netiek iesaistīti. Redzot attīstību lejupejošā spirālē, mēs gribam palīdzēt situāciju labot kamēr to vēl var paspēt.
LBPA aktīvāko biedru vārdā,
LBPA valdes priekšsēdētājs Normunds Tirāns.