Kopš būvfirmas ReRe izplatītās preses relīzes par līguma laušanu, mēs no kolēģiem un citiem ar būvniecību saistītiem profesionāļiem esam saņēmuši daudz jautājumus, publiskajā telpā ir bijis daudz dažādi apgalvojumi un dažādas spekulācijas. Tā rezultātā mums neatliek nekas cits kā publiski pastāstīt – kā mēs redzam visu notikušo. Tas, protams, samazina iespējas turpināt ar būvniekiem iesākto dialogu, tomēr saprotam ka arī mums ir jāatbild uz izteiktajiem apgalvojumiem.
PAR PROJEKTU
Kopumā Jaunā Rīgas teātra kompleksa rekonstrukcijas projektā ir izstrādātas 43 sadaļas, kuru risinājumi apkopoti 62 sējumos. Visi šie risinājumi izstrādāti atbilstoši pasūtītāja (VNĪ) projektēšanas uzdevumam, kas izstrādāts kopā ar lietotāju – pašu Jaunā Rīgas teātra komandu.
Nešaubīgi projektētais ēku komplekss ietver mūsdienīga Eiropas līmeņa teātra funkcionālās un estētiskās kvalitātes, izsvērti saudzējot vēsturisko mantojumu. Risinājumi ir daudzkārt pārbaudīti, ekspertēti atbilstoši Latvijas likumdošanas prasībām, kā arī vērtēti dažādos rakursos papildus tam ko jau prasa likumdošana.
No visiem risinājumiem pašreiz būvlaukumā ir iesākts realizēt demontāžas risinājumus un pāļu pamatu risinājumus. No kopējā darbu apjoma, kopš darbu uzsākšanas pagājušajā vasarā, veiktie darbi sastāda ~3%.
Kas nogāja greizi?
BŪVNIEKU PAZIŅOJUMI
Būvfirmas ReRe preses relīzē ir teikts :
Zaigas Gailes projektā līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot, projekta realizācija vispār nav iespējama. Piemēram, šādas:
– Teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Kad tos pēc būvnieka prasības projekta autors iekļāva projektā, izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos.
Maldīgi varētu rasties priekšstats, ka ēkai nebija izprojektēti pāļi, ka pēc ilgas prasīšanas projektētāji pāļus beidzot esot izprojektējuši, bet… „tieši sadales tīkla kabeļos“. Bet :
1) Būvfirma ReRe acīmredzot runā par pagaidu konstrukciju, kas atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem bija jāizstrādā būvniekiem atbilstoši savam tehnoloģiskām iespējām – runa ir par būvniecības darbu veikšanas gaitā nepieciešamiem pagaidu stiprinājumiem fasādei kurus ir iespējams uzstādīt gan no ielas puses, gan no ēkas puses, turklāt bez kuriem varētu arī iztikt veicot pakāpeniskāku ēkas pārbūvi. Pagaidu stiprinājumi, tāpat kā betonēšanas veidņi un turas, sastatnes un daudzas citas lietas, kas ir būvprocesa sastāvdaļa un kas netiek iebūvētas ēkā, ir būvnieku izvēle un arī būvnieku atbildība. Latvijas būvnormatīva LBN 310-14 “Darbu veikšanas projekts” 7.8. punktā ir noteikts “Darbu veikšanas projektā iekļauj pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus.” Darbu veikšanas projektu, tajā skaitā pagaidu teholoģiskās konstrukcijas, ir jāizstrādā būvniekam.
2) Lai palīdzētu būvniekiem, projektētāji fasādes pagaidu balstīšanai ir devuši rekomendācijas un konkrētus risinājumus projektā. Bet būvnieks nevis šos risinājumus piemēroja savām tehnoloģijām, bet gan izmantoja katru iespēju uzdot dažādus jautājumus un bremzēt darbus.
3) Bet vēl vairāk – arī fasādes rāmju pagaidu enkuriem, kas šeit tiek dēvēti par pāļiem, atbilstoši standartiem tehniskās prasības bija uzdotas, vajadzēja tikai izvēlēties izpildītāju un precizēt ar izpildi saistītas detaļas. Un apgalvojums, “izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos” ir meli.
Lai raiti varētu uzsākt darbus, projektētāji iesaistījās pagaidu tehnoloģisko risinājumu tālākā detalizācijā. Tomēr tā bija mūsu kļūda – būvnieki izmantoja katru iespēju darbus bremzēt, šie darbi tika pabeigti tikai šī gada pavasarī.
– Projekta sadaļu saderība netika nodrošināta saskaņā ar būvnormatīvu prasībām. Piemēram, arhitektūras un būvkonstrukciju rasējumu savstarpēja nesaderība – vienā projektā sienas ir uzzīmētas, citā nav.
Ja atrodas kādas kļūdas, tad esam gatavi tās atzīt, esam gatavi arī visas nesaistes maksimāli ātri atkoriģēt. Projekts tiešām ir liels, ļoti komplicēts, bija arī atsevišķas nesaistes starp sadaļām. Tomēr apgalvojums par to ka Projekta sadaļu saderība netika nodrošināta, un ka līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas, ir tiešām Minhauzena cienīgs pārspīlējums. Mēs uzskatām, ka šajā projektā nesaistes ir mazāk kā citos šādos komplicētos būvprojektos, no tām un nav nevienas tik būtiskas, kas varētu ietekmēt projekta realizāciju. Normālā situācijā būvnieks norāda projektētājiem uz nesaisti, saņem atbildi un darbus turpina. Šajā objektā Būvnieks par katru pamanīto nesaisti pasūtītājam sūtīja ierakstītas vēstules, atbildes tika gaidītas no pasūtītāja, nevienu būvnieka pusē neuztrauc termiņi. Mēs uzskatām, ka process šādi tika organizēts, jo jau sākotnēji tika plānoti smagi termiņu kavējumi, šis ierakstīto vēstuļu apritei nepieciešamais laiks tiktu izmantots termiņu kavējumu attaisnošanai.
Tajā pat laikā ReRe nepārtraukti iesniedza kļūdainus darbu veikšanas projektus un kļūdainas detalizācijas, nezinu vai vispār kāds būvnieku sākotnēji iesniegtais dokuments bija uzreiz akceptējams, mums tos kopīgi ar detalizētājiem un DVP autoriem bija jālabo, un bieži arī atkārtoti jālabo. Šis nudien atbilst situācijai, kad “redz skabargu otra acī…”
– Izpildot būvdarbus saskaņā ar Zaigas Gailes projektētajiem risinājumiem, tika novērota apkārtējo ēku sēšanās. Zaiga Gaile projektā nav veikusi novērtējumu uz blakus esošajām būvēm, kādu ietekmi uz tām atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi.
Par ietekmi uz blakus esošajām būvēm – detalizētāks skaidrojums tālāk. Bet īsumā varam atbildēt, ka nebija vienīgi ņemts vērā tas, ka būvnieki neņems vērā projekta prasības, tostarp ka būvnieki neizraks vecos pamatus un ka strauji urbs un nekontrolēs vibrācijas pretrunā projekta prasībām, nebijām rēķinājušies ar tādu bezatbildīgu izpildījumu no būvnieku puses.
Būvnieks pastāvīgi ir demonstrējis savu gatavību sniegt nepieciešamos risinājumus, piesaistot pasaules līmeņa ģeotehnikas ekspertus “Witteveen+Bos” no Nīderlandes….
T.s. “pasaules līmeņa eksperti” ir deklarējuši apšaubāmus aprēķina rezultātus, pašus aprēķinus viņi nerāda. Vēl pēdējā tikšanās reizē viņi atkārtoti solīja savus aprēķinus atsūtīt, bet tie vēl arvien nav saņemti. Rodas iespaids, ka konkrētajiem nīderlandiešu ekspertiem mērķis bija piesegt būvnieku kļūdas, nevis meklēt risinājumu, kādi ir cēloņi un kā iziet no situācijas pēc būtības.
Par to – kāds ir būvnieku pieaicināto nīderlandiešu konsultantu skaidrojums par blakus ēku deformāciju iemesliem. Būvnieku konsultanti visām nedienām iemeslu ir atraduši projekta prasībā pirms būvdarbu uzsākšanas veikt būvlaukuma planēšanu uz vienas atzīmes. Mums ar viņiem ir izdevies tikties tikai vienu reizi – 16. jūlijā. Viņi skaidro ka blakus ēkas nosēdās un saplaisāja tādēļ, ka vienā 10 metru platā zonā tika norakts 1,5m biezs zemes slānis, nevis tehnoloģisku kļūdu vai projekta prasību pārkāpšanas dēļ. Sarunā ar mums viņi atzina, ka par pāļu urbšanu pie veciem neizraktiem pamatiem (kas izrādījās sasaistīti ar kaimiņu ēku pamatiem) viņi neko nezin. Un viņi paliek pie tā, ka paaugstinātas vibrācijas būvdarbu laikā nav bijušas, jo tādas neuzrāda pašu būvnieku organizētā vibrāciju monitoringa atskaites.
PAR KAIMIŅU ĒKU PAMATU STIPRINĀŠANU UN PĀĻU DARBIEM
Papildus visam iepriekš minētajam, būvnieki arvien skaļāk publiskajā telpā izplata paziņojumus par to, ka kaimiņu ēku bojājumu galvenais cēlonis ir šāds – projektētāji nav novērtējuši kaimiņu ēku tehnisko stāvokli un nav paredzējuši tām pamatu pastiprināšanu. Un atkal šeit ir meli. Projektētāji savu iespēju robežās ir novērtējuši kaimiņu ēku tehnisko stāvokli. Uz kaimiņu ēku fasādēm ir redzamas dažāda vecuma plaisas un zem pamatiem ieguļ neblīvas smiltis – ir skaidrs tas, ka nav pieļaujams rēķināties ar kaimiņu ēku pamatu rezervēm, ir nepieciešami droši risinājumi
Tādēļ projektēšanas laikā tika pieņemts lēmums pagrabu nebūvēt tuvu kaimiņu ēkām – nolēmām samazināt tik ļoti teātrim nepieciešamās pagrabu telpas. Tika izvēlētas ne lētākās bet drošākās tehnoloģijas. Projektā ir dotas skaidras norādes, brīdinājumi un arī prasības būvdarbu veikšanai, daudzas no tām būvdarbu veikšanas laikā ir pārkāptas! Piemēram, netika izrakti veci pamati kas saistās ar blakus ēkām kā tas ir prasīts projektā (tas būtiski veicināja vibrāciju nodošanu no pāļu urbšanas mašīnas uz blakus ēku, kas vispār netika fiksētas), planējot būvlaukumu netika saglabāta zemes nogāze gar blakus mājām atbilstoši projekta prasībām, netika ņemti vērā brīdinājumi par īpašu rūpību kaimiņu ēku tuvumā u.c. prasības.
Savukārt, nav pieļaujams konkrēta būvprojekta ietvaros paredzēt kaimiņu ēku pamatu pastiprināšanu – tādiem darbiem ir jāparedz atsevišķu būvprojektu. Un tas saistās ar īpašumtiesību jautājumu – viens kaimiņš nevar ierosināt pamatu pastiprināšanu otram kaimiņam. Bez tam, šādu ēku pamatu pastiprināšana ir ļoti atbildīgs pasākums – nav pieļaujams pastiprināt tikai tās sienas pamatus, gar kurām tiek plānoti būvdarbi. Jo – ja blakus ēkas tiks sasvārstītas ar urbšanas tehnikas vibrācijām, tam var sekot grunts sablīvēšanās zem to pamatiem. Vai arī ja tiks pazemināts gruntsūdens līmenis zem pamatiem, šobrīd tas var izsaukt visas ēkas vienmērīgu sēšanos. Bet ja būs pastiprināta tikai viena siena, tā nesēdīsies un notiks nevienmērīga pamatu sēšanās. Visas nelaimes izsauc nevienmērīga pamatu sēšanās – ja visu kaimiņu ēku pamati sēžās līdzīgi, bez nevienmērībām, tad salīdzinoši nelielas deformācijas parasti problēmas neizsauc. Bet ja notiek nevienmērīga pamatu sēšanās, tas izsauc plaisas sienās, sienu salaidumu vietās, durvju ieķīlēšanos jau pie dažu milimetru deformāciju starpības.
Bet šobrīd būtu jānoskaidro – vai pāļu urbšanas laikā nav pārkāpta pāļu izbūves tehnoloģija. Šī projekta realizācijai tika paredzēta maksimāli visdrošākā pāļu izbūves tehnoloģija – urbšana ar tā saucamo „dubulto rotoru“ (double rotary piles) – vispirms apvalkcaurule to rotējot tiek iespiesta zemē, aiz tās (apvalkcaurules iekšpusē) rotējot pretējā virzienā seko gliemežurbis ar ko tiek izgrābta apvalkcaurulē esoša grunts. Bet šāda urbšana ir degvielas ietilpīga. Tādēļ dažkārt pāļu urbējiem var rasties kārdinājums procesa tehnoloģiskās prasības pārkāpt – pa priekšu palaist gliemežurbi (kas būtu pieļaujams vienīgi cietos mālos – šeit tādu nav) un ar apvalkcauruli urbties jau izbrīvētā vietā. Minētā secība nav pieļaujama smilšainās (t.i. Lāčplēša ielas 25) gruntīs – tā var novest pie tā, ka grunts tiek izgrābta vairāk nekā drīkst, tādējādi veidojot urbumu ar diametru kas ir lielāks par apvalkcaurules ārējo diametru. Tādā gadījumā grunts pāļu sienas tuvumā tiek neatgriezeniski vājināta (kļūst ievērojami irdenāka, nekā līdz šim), kas savukārt izsauc blakus ēku tuvāko pamatu sēšanos. Ir virkne pazīmju, kas rada aizdomas par tieši šādu scenāriju. Ja plānotas papildus ģeotehniskās pārbaudes rezultātā tiek noskaidrots, ka šis ir iemesls blakus ēku deformācijām, tad gan ir pamatoti veikt grunts pastiprināšanu tieši tajās zonās, kur varēja notikt grunts uzirdināšanās. Tā gan būs grunšu labošana tiešā pāļu sienas tuvumā, nevis kaimiņu ēku pamatu stiprināšana.
BET ŠEIT IZGAISMOJAS GALVENĀ PROBLĒMA
Lai varētu turpināt darbus, ir jāsaprot patiesie iemesli. Būvnieki tūlīt pēc plaisu konstatēšanas un darbu pārtraukšanas BVKB inspektoram un pasūtītājam apgalvoja, ka būvdarbu laikā vibrācijas nav bijušas, no iesniegtajiem datiem bija noprotams ka būvdarbu laikā vibrācijas nav pārsniegušas pilsētas dabīgo vibrāciju fonu. Vēstulē pasūtītājam un pēc tam arī BVKB viņi rakstīja : “pāļu urbšanas laikā nav konstatētas īpašas bīstamas vibrācijas, būvuzņēmējs nav saņēmis sūdzības no blakus stāvošajām ēkām” (visticamāk domāti blakus stāvošo ēku iedzīvotāji). Sākotnēji pat mēs tam noticējām. Tikai vēlāk tika saņemtas ziņas no kaimiņu ēku iedzīvotājiem par to ka bija nevis vienkārši paaugstināts vibrāciju fons, bet tādas vibrācijas kuras māju kārtīgi drebināja (ir fiksētas blakus ēku iedzīvotāju liecības, piemēram, televīzijas sižetā https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/kultursoks-jauna-rigas-teatra-buvdarbi-turpinas-traucejumus-piedzivo-teju-katra-buve.a311285/ ). Un šādi tika maldināti gan pasūtītājs un kontrolējošās institūcijas, gan arī pārējie būvniecības dalībnieki. Bet vēl 16. jūlijā ģenerāluzņēmēja piesaistītais nīderlandiešu speciālists sapulcē apgalvo, ka par vibrācijām viņam ziņu nav. No tā secinām, ka arī viņš tika maldināts.
Tāpat arī jautājums par to vai ir izrakti vecie pamati pirms betonēšanas, kā tas tika prasīts projektā. Sākotnēji mums tika apgalvots, ka viss ir izraksts. Pēc tam nedaudz parokot atklājās vēsturiski pamati kas cieši piekļaujas blakus ēkām (un uz tām var tieši nodot visas gadījuma vibrācijas), atklājās ka uz šiem vēsturiskajiem pamatiem tieši ir uzbetonēta pāļu vadkonstrukcija. Bet arī šis fakts ilgi tika noliegts. Visbeidzot, mēģinot parakstīt par šo kopīgu fakta konstatācijas aktu, no ReRe darbinieku puses tika pieprasīti tādi labojumi, kā – vārdus „veci pamati“ jāaizstāj ar „vēsturiska konstrukcija“ (jo viņi saka – projektā ir prasīts izrakt “vecus pamatus” nevis “vēsturiskās konstrukcijas”), un „bija uzbetonēta vadkonstrukcija“ jāaizstāj ar „vienā vietā bija uzbetonēta vadkonstrukcija“. Un arī pēc šāda jau martā parakstīta fakta konstatācijas akta nīderlandiešu pārstāvim nebija ziņu par urbto pamatu vadkonstrukcijas sasaisti ar kaimiņu ēkas pamatiem, to viņš atzina sapulcē 16. jūlijā.
Pats ļaunākais it tas, ka tā rezultātā tika traucēts saprast notikušā cēloņus, tādā veidā (maldināšanas rezultātā) ir iespējams nonākt pie nepareiziem secinājumiem un pieņemt nepareizus un bīstamus lēmumus par turpmāko rīcību.
Visbeidzot – mēs redzam ka publiskajā telpā caur preses relīzēm un paziņojumiem maldināšana turpinās.
JRT rekonstrukcijas projekta būvkonstrukciju sadaļas autori,
inženieru grupa „KURBADS“, būvinženieris, dr.sc.ing. Normunds Tirāns