Apkopojums par pāļu projektēšanas semināra aptaujas rezultātiem

LBPA kopā ar Latvijas Jūrniecības savienību 9. jūnijā organizēja semināru, kurā tika apskatīti aktuālākie ar pāļu pamatu projektēšanu saistītie jautājumi. Kopā atnāca: 105 cilvēki:

  • 10 ģeotehniskās izpētes veicēji (6 uzņēmumu pārstavji)
  • 86 būvinženieri (50 uzņēmumu pārstāvji)
  • Rīgas tehniskās universitātes pārstāvji (7 cilv.)
  • Būvniecības valsts kontroles birojs pārstāvis (1 cilv.)
  • Latvijas Valsts ceļi pārstāvis (1 cilv.)

Vecums no 22 līdz 44 gadiem – 70%. Vecums no 45 līdz 78 gadiem – 30%

Divas trešdaļas no semināra dalībniekiem aizpildīja aptaujas anketas. Atbildes ļauj vairāk saprast par ģeotehniskās izpētes un projektēšanas nozarē notiekošo. Semināra dalībnieku atklātumu veicināja arī tas, ka respondenta identifikācijai bija jānorāda tikai vecums un amats, tādējādi nodrošinot anonimitāti.

Jāpiezīmē, ka neskatoties uz to, ka aptaujas mērķauditorija bija projektētāji, jāpasaka paldies ģeotehnoskās izpētes veicējiem par viņu sniegtām atbildēm.

Tālāk tekstā necenzētie aptaujas rezultāti un mūsu komentārs par saņemtajām atbildēm.

Būvinženieru aptaujas rezultāti:

1. Pēc kā Jūs rēķināt pāļus?

  • pagaidām nerēķinu…………………………………………………………………………………………. 23%
  • pēc zondēšanas, atbilstoši vecajam LBN………………………………………………………………. 43%
  • pēc zondēšanas atbilstoši EC7-2 D.7 pielikumam (“Holandiešu” metode)…………………. 35%
  • pēc vecā LBN tabulām……………………………………………………………………………………… 30%
  • pēc pieredzes………………………………………………………………………………………………….. 5%
  • pasūtu citiem speciālistiem……………………………………………………………………………….. 12%
  • pēc pāļu testu datiem……………………………………………………………………………………… 33%
  • cita atbilde/komentārs…………………………………………………………………………………….. 10%
Cita atbilde/komentārs:
– LBN 207-15 2. pielikums
– Esmu skatījies pēc jaunā LBN un EC7
– EA – Pfähle, API-RP2 un citas
– PILES CPT (GEO5 pakete, Finesoftware)
– Pēc EC nav nācies
– Pastāv vēl kādas Co metodes α, β utt

Mūsu komentārs par atbildēm:

Vēl arvien dominē mūsu iepriekšējā normatīvā un teorētiskā bagāža. Nav jau arī īsti ko likt pretī dažādām speciālām situācijām. Tomēr ir jādomā par plašāku jaunāko metodiku pielietošanu. Mēs ceram ka seminārā dotā informācija daudziem klausītājiem ir devusi jaunus impulsus tālākos patiesības meklējumos.

2. Kādus materiālus no EC Jūs lietojiet?

  • latviskos tulkojumus……………………………………………………………………………………….. 80%
  • angliskos oriģinālus…………………………………………………………………………………………. 85%
  • baltkrievu variantu krievu valodā……………………………………………………………………….. 22%
  • Eirokodeksu cenšos nelietot………………………………………………………………………………. 0%
  • cita atbilde/komentārs………………………………………………………………………………………. 2%
Cita atbilde/komentārs:
– Vācu valodas EC7

3. Kādu standartu pāļu testēšanai ar slodzi gadās lietot praksē?

  • GOST 5686…………………………………………………………………………………………………….. 61%
  • ISO/DIS 22477-1……………………………………………………………………………………………… 37%
  • cita atbilde/komentārs…………………………………………………………………………………….. 22%
Cita atbilde/komentārs:
– Execution of pile testing
– Nelietoju, jo neprojektēju pāļus
– GOST tiek parasti lietots tad, kad testēšanu pasuta (organizē) būvuzņēmējs
– LBN…
– Japāņu
– EC7-1 minēto
– Neesmu saskaries / nav gadījies / patreiz negadās / nezinu

Mūsu komentārs par atbildēm:

Arī šeit vēl arvien mūsu līdzšinējās bagāžas pārsvars.

GOST 5686 pielietošanas pārsvars arī daļēji skaidrojams ar projektētāju, būvuzraugu un būvuzņēmēju neinformētību par to, ka ISO/DIS 22477-1 pielietošana pāļu testēšanai ir obligāta, ņemot vērā, ka mums nav cita vietējā obligātā standarta.

4. Kā tiek līdz Jums ģeotehniskās izpētes atskaites?

  • Pasūtu pats (rakstu uzdevumu ģeotehniskai izpētei)……………………………………………… 49%
  • Pasūta arhitekts / projekta vadītājs / pasūtītājs (uzdevums tiek sastādīts ļoti vispārīgi)…. 61%
  • cita atbilde/komentārs………………………………………………………………………………………. 9%
Cita atbilde/komentārs:
– Piedalos uzdevuma sastādīšanā
– Neesmu saskaries
– Gadījumā, ja jau ir pasūtīts, bez manas līdzdalības, vairumā gadījumos tiek pasūtīta papildus ģeotehniskā izpēte
– Diemžēl dažreiz es izmantoju pasūtītāja datus
– patreiz negadās
– Pasūta arhitekts, bet pēc konstruktora norādījuma.

Mūsu komentārs par atbildēm:

Gandrīz pusē gadījumu konstruktori ir pie teikšanas ģeotehniskās izpētes uzdevuma sastādīšanā, bet diemžēl pusē gadījumu šis jautājums tiek risināts formāli un, kā mēs to bieži redzam, neatbilst pamatnes būvkonstrukciju aprēķina modeļa prasībām, kuras var definēt inženieris, kas vai nu pats veic aprēķinus vai nu organizē aprēķinu procesu.

Vairumā gadījumu tiek pasūtīta izpēte kam par kritēriju kalpo zemākā cena, un pie tam, par to, cik daudz tāda izpēte maksās, izlemj pasūtītāja konsultants. Tādas lētākas inženierizpētes neformālais, toties īstais, uzdevums ir nevis sniegt reālo informāciju aprēķinu veikšanai, bet gan saskaņot būvprojektu būvvaldē.

5.  Vai ģeotehnisko izpēti būtu jāpasūta BK daļas projektētājam, kas veic ģeotehniskos aprēķinus?

  • Jā………………………………………………………………………………………………………………… 78%
  • Nē…………………………………………………………………………………………………………………. 5%
  • cita atbilde/komentārs…………………………………………………………………………………….. 21%
Cita atbilde/komentārs:
– Jāsastāda uzdevums ģeotehniskai izpētei
– Neesmu pārliecināts
– Atsevišķos gadījumos vajadzētu, savādāk ikdienā nevajag.
– Atkarībā no ģeoloģiskiem apstākļiem
– Administratīvi/ juridisko pusi varētu uzņemties pasūtītājs, bet projektēšanas inženierim jāsastāda GI uzdevums un jākomunicē ar ģeologiem izpētes gaitā, jāpieņem darbu (atskaiti).
– Tas ir apmaksas un atbildības jautājums.
– BK daļas projektētājam jābūt komunikācijai ar ģeotehniskās izpētes veicēju.
– Vēlama 2 pakāpju izpēte: 1. skiču projektam var pasūtīt klients, 2. ar precīzu uzdevumu – pamatu tips, slodzes – BK projekta autoram.
– Pēc likuma – pasūtītājs
– Pasūtītājam būtu jāpasūta priekšizpēte. Projektētājam jāpasūta papildus specifiskās pārbaudes fināla aprēķiniem pēc vajadzības.

Mūsu komentārs par atbildēm:

Šī jautājuma formulējums bija nedaudz neizdevies, bet ir pārliecinoša vienprātība par to ka ģeotehnisko uzdevumu ir jāgatavo konstruktoram, vai arī citam speciālistam kam būs jāveic ģeotehniskos aprēķinus. Tiešām ir tā ka izpētes ir jāgādā pasūtītājam (tāpat kā pasūtītāja pienākums ir risināt attiecības ar kaimiņiem u.t.t.), konstruktors to arī nespētu finansiāli (laboratoriju izpēšu cenas mainās, arī ģeotehnisko darbu tirgus nu jau pēdējo 10 gadu laikā nav prognozējams) un no citiem apsvērumiem.

Bet visiem jau ir skaidrs, ka runa ir par to, kurš sastāda ģeotehnisko darbu uzdevumu un pieņem darbus.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir ģeotehniskās izpētes uzdevuma un ģeotehniskās izpētes atskaites neatkarīgās ekspertīzes veikšana.

6. Kādas grūtības pie ģeotehniskās izpētes pasūtīšanas Jums rodas?

  • Nepiedalos……………………………………………………………………………………………………. 21%
  • Grūtības nerodas……………………………………………………………………………………………. 19%
  • Nespēju definēt grunts parametrus, kuri ir nepieciešami aprēķinam………………………… 10%
  • Pietrūkst izpratnes par ģeotehniskās izpētes procesa organizācijas praktisko pusi……….. 14%
  • Pietrūkst informācijas par ģeotehniskās izpētes tirgus dalībniekiem un viņu iespējām….. 31%
  • Pietrūkst zināšanu kopumā………………………………………………………………………………. 17%
  • cita atbilde/komentārs…………………………………………………………………………………….. 19%
Cita atbilde/komentārs:
– Vēl neesmu piedalījies
– Nezinot aptuvenos grunts apstākļus sarežģīti norādīt plānotu pamatu risinājumu un dziļumu.
– Pietrūkst dati par gruntīm izpētes rajonā (no citiem objektiem netālu), kas dotu iespēju izvērtēt izpētes apjomu / dziļumus.
– Runājam dažādās “valodās”; Vietējā tirgū nav pieejamās dažas paraugu ņemšanas, “in-situ” testēšanas un laboratorijas pārbaužu metodes; Ļoti lēni notiek pāreja no vecās Padomju teorijas uz Rietumu ģeotehnikas teoriju, esam “iestrēguši”.
– Ģeotehniķi nepietiekami iesaistās darba uzdevuma sastādīšanā
– grūtības rodas tikai sarežģītu ģeotehnisko apstākļu gadījumā
– Es strādāju tikai ar pārbaudītajiem ģeologiem.
– finanšu ierobežojumi
– Parasti inženieri netiek pielaisti.
– Maziem objektiem pasūtītājs pretojas ģeoloģijas veikšanai – finanšu dēļ.
– Nevar īsti saprast, kādas ir inženierģeologu faktiskās iespējas un izpratne kopumā, ko projektētājs vēlas iegūt.

Mūsu komentārs par atbildēm:

Atbildes liecina ka šādi informatīvie semināri ir ļoti nepieciešami.

Ģeotehnikās izpētes veicēju aptaujas rezultāti:

7. Pēc kā Jūs rēķināt pāļus?

  • pagaidām nerēķinu…………………………………………………………………………………………. 80%
  • pēc zondēšanas, atbilstoši vecajam LBN………………………………………………………………. 20%
  • pēc zondēšanas atbilstoši EC7-2 D.7 pielikumam (“Holandiešu” metode)…………………… 20%
  • pēc vecā LBN tabulām……………………………………………………………………………………… 20%
  • pēc pieredzes………………………………………………………………………………………………….. 0%
  • pasūtu citiem speciālistiem………………………………………………………………………………… 0%
  • pēc pāļu testu datiem……………………………………………………………………………………….. 0%
  • cita atbilde/komentārs…………………………………………………………………………………….. 40%
Cita atbilde/komentārs:
– Rēķinu tikai skolas vajadzībām – mājasdarbos
– veicu ģeotehnisko izpēti
– Rēķinu pāļus, atbilstosi vecajam LBN (kā hobijs, lai konkretizētu ģeotehnisko izpēti

Mūsu komentārs par atbildēm:

Pie mums ģeotehniķās izpētes veicēji konstruktīvos aprēķinus izpētes procesa kontroles un vadības nolūkiem veic ļoti reti, lai gan tas ir viens no priekšnosacījumiem veiksmīgās ģeotehniskās izpētes veikšanai pat gadījumos, kad projektētais piedalās pie izpētes.

8. Kādus materiālus no EC Jūs lietojiet?

  • latviskos tulkojumus……………………………………………………………………………………….. 86%
  • angliskos oriģinālus…………………………………………………………………………………………. 86%
  • baltkrievu variantu krievu valodā……………………………………………………………………….. 57%
  • Eirokodeksu cenšos nelietot………………………………………………………………………………. 0%
  • cita atbilde/komentārs…………………………………………………………………………………….. 14%
Cita atbilde/komentārs:
– Vācu valodas oriģinālus

Mūsu komentārs par atbildēm:

Ģeotehniskās izpētes veicēju vidū baltkrievu variants ir krietni populārāks. Jāatdzīst ka tā tomēr varētu dažās situācijās būt pat labāka izvēle par latviskajiem tulkojumiem cilvēkiem kas nesaprot angliski – situācijās kurās mums bieži ir neprecīzi un pat nepareizi tulkojumi.

9. Kādu standartu pāļu testēšanai ar slodzi gadās lietot praksē?

  • GOST 5686…………………………………………………………………………………………………….. 33%
  • ISO/DIS 22477-1……………………………………………………………………………………………….. 0%
  • cita atbilde/komentārs…………………………………………………………………………………….. 67%
Cita atbilde/komentārs:
– Neesmu ar to saskarusies.
– neveicu pāļu testēšanu
– GOST 5686 (ģeotehniskās uzraudzības kārtībā)

Mūsu komentārs par atbildēm:

Ģeotehniskās izpētes veicēju atbildes liecina, ka arī viņiem nākas sastapties ar pāļu pārbaudēm pie ģeotehniskās uzraudzības veikšanas.

Nozares dalībnieku neoficiāli paustais viedoklis par ģeotehniskās uzraudzības veikšanas kārtību ir sekojošais: to ar likumu jāklasificē kā autoruzraudzību un, attiecīgi arī jāveic autoruzraudzības ietvaros, lai realizētu projekta autora pienākumus un tiesības un pasargāt viņu no būvnieka patvaļas.

Līdz šim ģeotehniskā uzraudzība ar likumu netika viennozīmīgi pieskaitīta pie autoruzraudzības, un to pasūtījis būvuzņēmējs. Tas, savukārt, ir novedis pie būvnieka diktāta un patvaļas ģeotehniskās izpētes procesā. Izveidojusies prakse ilgus gadus bloķēja jauno dalībnieku ienākšanu ģeotehniskās uzraudzības tirgū. Rezultāts ir bēdīgs – šobrīd nav neviena aktīva inženiera / ģeotehniskās izpētes veicēja, kas piedāvā kvalitatīvos pakalpojumus šajā jomā.

10. Kā tiek līdz Jums ģeotehniskās izpētes atskaites?

  • Pasūtu pats (rakstu uzdevumu ģeotehniskai izpētei)………………………………………………. 0%
  • Pasūta arhitekts / projekta vadītājs / pasūtītājs (uzdevums tiek sastādīts ļoti vispārīgi)….. 0%
  • cita atbilde/komentārs…………………………………………………………………………………… 100%
Cita atbilde/komentārs:
– Pats veicu
– pats veicu ģeotehnisko izpēti
– pats veicu izpēti

Mūsu komentārs par atbildēm:

Skaidrs – ne tas jautājums…

11. Vai ģeotehnisko izpēti būtu jāpasūta BK daļas projektētājam, kas veic ģeotehniskos aprēķinus?

  • Jā……………………………………………………………………………………………………………….. 100%
  • Nē…………………………………………………………………………………………………………………. 0%
  • cita atbilde/komentārs…………………………………………………………………………………….. 17%
Cita atbilde/komentārs:
– Jā, bet saskaņotu ar pasūtītāju (apjomu un naudas lietā!)

Mūsu komentārs par atbildēm:

Arī šeit ģeotehniķās izpētes veicēju domas no būvinženieru domām neatšķiras.

12. Kādas grūtības pie ģeotehniskās izpētes pasūtīšanas Jums rodas?

  • Nepiedalos……………………………………………………………………………………………………. 40%
  • Grūtības nerodas……………………………………………………………………………………………… 0%
  • Nespēju definēt grunts parametrus, kuri ir nepieciešami aprēķinam………………………….. 0%
  • Pietrūkst izpratnes par ģeotehniskās izpētes procesa organizācijas praktisko pusi…………. 0%
  • Pietrūkst informācijas par ģeotehniskās izpētes tirgus dalībniekiem un viņu iespējām…… 0%
  • Pietrūkst zināšanu kopumā………………………………………………………………………………… 0%
  • cita atbilde/komentārs…………………………………………………………………………………….. 80%
Cita atbilde/komentārs:
– Nav noteiktas projektējamās būves slodzes. Nekorekti darba uzdevumi vai vispār tas nav. Ja ir, tad ir minēts tikai urbumu daudzums un dziļums. Neiekļaujot zondēšanas darbus.
– Ir grūti saņemt no projektētājiem tehnisko uzdevumu ģeotehniskai izpētei, pasūtījumā tie dod tikai izpētes punktu daudzumu un dziļumu. Projektējamās slodzes bieži nav zināmas, ģeotehniķiem nedot (reti dod) nepieciešamos grunts parametrus.
– Neviens neraksta tehniskos noteikumus.
– Pats veicu ģeotehnisko izpēti.
– Nav noteiktas projektējamās būves slodzes. Nekorekti darba uzdevumi vai vispār tas nav. Ja ir, tad ir minēts tikai urbumu daudzums un dziļums. Neiekļaujot zondēšanas darbus.
– Ir grūti saņemt no projektētājiem tehnisko uzdevumu ģeotehniskai izpētei, pasūtījumā tie dod tikai izpētes punktu daudzumu un dziļumu. Projektējamās slodzes bieži nav zināmas, ģeotehniķiem nedod (reti dod) nepieciešamos grunts parametrus.

Mūsu komentārs par atbildēm:

Ir skaidrs, ka tas ko ģeotehniķiem vajag – ir konkrētāks uzdevums ģeotehnisko izpēšu veikšanai.

Šķiet ka šo jautājumu vajadzētu tomēr aktualizēt – ir jāizbeidz vēl ar vien dažkārt sastopamo praksi – formāls uzdevumiņš atbilstoši LBN 005 minimālajām prasībām + lētākās cenas meklējumi.

Pēc tam arī konstruktoriem ir jāizglītojas, lai dotu konkrētāku uzdevumu.

 

Jāatzīmē, ka kopumā aptaujas rezultāti ir optimistiski un, mūsuprāt, liecina par nozares dalībnieku gatavību spert soli uz priekšu kvalitatīvā ģeotehniskās izpētes un projektēšanas procesa veidošanā atbilstoši 7. eirokodeksā noteiktajam.

Ir uzsākta jaunāko aprēķina metodiku adaptācija, lielākajam vairumam galvenās prasības tomēr nav svešas. Un aptaujas rezultāti rāda ka šāds seminārs bija tieši tas kas mums šobrīd ir nepieciešams.

 
Normunds Tirāns un Romāns Arhipenko

Dalies tālāk