Kas ir BIM
Noteikti vairākums no mums, būvniecībā iesaistīto, tieši vai netieši būs jau saskārušies ar BIM. Bet vai mēs visi vienādi saprotam, kas tas ir un ko ar to darīt?
Saīsinājumu BIM lieto dažādos kontekstos. BIM – būves informācijas modelēšana (Building Information Modeling – angļu val.) – ir:
1) modelis, kā digitāls būves trīsdimensionāls (3D) modelis, kas satur informāciju par būvi, par tās materiāliem, par iekārtām būvē;
2) modelēšana, kā informācijas modeļa izstrādes process;
3) process, kā darbu vadīšana vidē, kas balstās uz būves informācijas modelēšanas tehnoloģiju un vadīšanas metodēm.
Un kopumā visiem laikam vairāk vai mazāk ar BIM ir jāsaprot sekojošo: ja līdz šim katrs speciālists radīja rasējumus ar kādu CAD programmas rīku, tad BIM visi iesaistītie kopā „ceļ” digitālu būvi, pēc kā tad tiek uzcelta būve dabā. Un ja arī daļa no iesaistītajiem strādā kādā citā tehnikā, jebkurā gadījumā tas tiek apvienots (koordinēts un beigās akceptēts) radītajā BIM modelī.
Ar BIM mēs varam kļūt efektīvāki, samazināt kļūdas, uzlabot kvalitāti, paātrināt kopējo būvniecības procesu, un tas ļaus mums būt arī konkurētspējīgiem citur Eiropā. Šobrīd būvniecības nozarē iesaistītajiem – arhitektiem, būvinženieriem, būvdarbu veicējiem, ražotājiem, pasūtītājiem – tiek plaši reklamēts, ka BIM pārveidos nozari un ka tas jau notiek daudzās citās Eiropas valstīs (Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Francijā). Iespējams, tāpēc tik bieži BIM tiek pārprasts un novienkāršots līdz 3D modeļa izstrādei ar kādu no populārākajām programmatūrām – ArchiCAD, Revit, Tekla u.c.
BIM tiecas uz to, ka būves ģeometriskais modelis, kopīgi strādājot visiem būvniecības procesā iesaistītajiem speciālistiem tiek pilnveidots ar informāciju, un izmantots ne tikai projektēšanā, bet arī tāmēšanā, plānošanā, būvniecībā un vēlāk arī ekspluatācijā. Solītais rezultāts var tikt sasniegts ar nosacījumiem – projektā iesaistīta profesionāla un kompetenta komanda, tiek veikta laba procesu vadība un projektā iesaistīto pušu komunikācija. Galvenokārt, gribētu uzsvērt tieši komandas nozīmi.
BIM otra puse
Tomēr tikai 3D modelēšanas datorprogrammas izmantošana vēl nav BIM un tā nesniedz solītos ieguvumus. Pat gluži pretēji – izmantojot 3D programmas, ir nācies saskarties ar kļūdām, palielinātām būvniecības izmaksām, nokavētiem termiņiem. Tā iemesls ir apšaubāmi risinājumi, kas drosmīgi samodelēti datorpogrammās. Datorprogrammas visbiežāk gādā tikai par to, lai dažādu būves elementu ģeometriskie gabarīti nekonfliktē. Konstrukciju nestspējas atbilstība būvnormatīvu prasībām paliek būvinženieru ziņā. Dažas datorprogrammas piemeklē tuvinātus minimālos šķērsgriezumus, bet neskaitāmu lapaspušu garajā “SOFTWARE LICENSE AGREEMENT”, cita starpā, arī norāda, ka paša lietotāja atbildība ir “VERIFY THAT THE RESULTS OF ANY CALCULATIONS AND/OR DATA PROCESSING CARRIED OUT BY THE SOFTWARE ARE CORRECT AND THAT THEY ARE VERIFIED AS CORRECT BY AN APPROPRIATELY QUALIFIED PERSON OR WHERE APPROPRIATE, A QUALIFIED CIVIL/STRUCTURAL ENGINEER”*. Bet bieži pie mums tas tiek ignorēts un attīstoties digitālajam laikmetam, kā kvalitātes simbols tiek reklamēti datorprogrammu veiktie aprēķini un viegli uztveramie 3D modeļi. Tiek uzsvērts, ka: „[…] ar roku veiktie aprēķini ir pārāk rupji, dators daudz precīzāk sarēķina. […] rasējuma līnijās jau nevar īsti saprast, modelī viss ir uzreiz skaidrs.” Nopietnās avīzēs tiek aprakstīti sabiedriski nozīmīgu būvju projekti uzsverot, ka “[…] nesošo būvkonstrukciju aprēķinus veic datorprogramma […]”.
Dažkārt jaunās paaudzes inženieri, tehniķi un šīs nozares autodidakti mācību iestādēs vai pašmācības ceļā apgūstot datorprogrammas ir sajutušies spējīgāki nekā patiesībā ir, dažkārt nemaz nenojaušot, ko nezina un kādas kļūdas pieļauj. Datoru pašu ģenerētās (un dažkārt nepārdomātas) aprēķinu shēmas tiek „grūstas” 3D aprēķina programmās, tiek iegūti kaut kādi rezultāti, un nesošo būvkonstrukciju aprēķini tiek pamatoti ar datorprogrammu izdrukām. Kādu gala rezultātu var gaidīt no datorprogrammas operatora, kuram ir iedots ar programmatūru apgādāts dators? Operatoram vienkārši ir ļoti vājš un, dažkārt, pat nepareizs priekšstats par būvkonstrukciju projektētāja darbu. Pat iespējams, ka šis 3D modeļu izstrādātājs nemaz nav ieguvis izglītību, kas saistīta ar būvniecību.
Vēl vienu ēnas pusi šā brīža BIM ieviešanas procesā mēs varam saskatīt datorprogrammu tirgotāju laipnajās aktivitātēs. Viņi sludina vispārēju BIM ieviešanu – tas loģiski – tad vajadzēs pirkt viņu programmas, normāls bizness. Bet, kad viņi taisās uz BIM standarta radīšanu, ir jāseko līdzi. Nedrīkst pieļaut, ka tiek radīts “oficiālo” BIM programmu saraksts vai sertificēšana. Nedrīkst arī BIM padarīt par obligātu. Un ir jāskatās līdzi kā, it kā neatkarīgi profesionāļi, kas saistīti ar datorprogrammu tirgotājiem, sāk uzsvērt nepieciešamību pēc BIM obligātuma un citiem regulēšanas pasākumiem.
Bet netiek atcelts prasības būvkonstrukciju projektam
Jāatceras, ka Latvijā izstrādājot būvniecības projektu, vēl arvien darba rezultāts ir rasējums – papīrs, kas tiek izdrukāts un parakstīts. Atbildību uzņemas tie, kas to rasējumu ir parakstījuši, un sadaļas vadītājs arī apliecinājis, ka projekts atbilst likuma prasībām. Atcerēsimies, ka datorprogrammu izstrādātāji un tirgotāji par rezultātiem atbildību neuzņemas, atbildīgs ir atbildīgais speciālists, kurš ir parakstījis rasējumus.
Arī strādājot BIM, tehniskā projekta dokumentācija ir rasējumi, kas noformēti atbilstoši likuma prasībām un labai praksei. Papildus dokuments ir aprēķina atskaites, kurā ir apkopoti aprēķini (arī ar datoru veikto aprēķinu rezultāti, kurus atbildīgajam inženierim jāmāk aizstāvēt un pamatot ar vienkāršotiem aprēķiniem). Ir maldīgs iespaids, ka 3D bildes rasējumā, datoraprēķini un elektroniski faili ir gala projekta dokumentācija. Tas viss ir tikai palīgmateriāls komunikācijai projektēšanas grupā un ar pasūtītāju, kā arī ātrākam un precīzākam darbam.
Būvniecībā šobrīd ir daudz izaicinājumu. Būves kļūst sarežģītākās, izpildes termiņi īsāki, projektā iesaistīto vairāk un arī tirgus globālāks. Nav jautājums – būt vai nebūt BIM. BIM citur jau ir, pie mums būs. Jautājums, kā mēs to saprotam, ieviešam un lietojam. Vairums no datorprogrammām ir ļoti labi rīki. Ja atbildīgi tiek veikta konstrukciju nestspējas un noturības analīze, ja izpildījums ir precīzs un process ir koordinēts, tas ceļ darba ražīgumu, samazina kļūdas, palīdz būvniecībā iesaistītajiem labāk (lasīt – nepārprotami) izprast projektu un galu galā nodrošināt labāku kvalitāti.
Pilnas BIM (AR, BK, tīkli, detalizācija, būvniecības procesi, as build, ekspluatācija) ir ļoti darbietilpīgs, kura kopējās izmaksas ir lielākas par konvencionālas projektēšanas (bez BIM) izmaksām. Vispār BIM nedrīkst pozicionēt kā automatizētas projektēšanas instrumentu, tas ir sadarbības modelis, tas samazina nesaistes un uzlabo datu apmaiņu, bet jānodrošina pilna procesa modelēšana. Ir skaidrs, ka ja netiek nodrošināta pilna cikla modelēšana, ja nenotiek kvalitatīva visu iesaistīto pušu sadarbība (turklāt sākot ar attiecīgu būvprojekta vadību un beidzot ar tāmētājiem un celtniekiem), tad BIM pārvēršas labākajā gadījumā par naudas izniekošanu.
Nav pamatots datorprogrammu lobija un atsevišķu entuziastu uzstādījums “BIM par katru cenu”, kas izklausās pēc datorprogrammu tirgotāju slēpta aicinājuma “mūsu darorprogrammas par mūsu noteikto cenu”. Rekonstrukcijas gadījumos BIM lietošana visbiežāk būs nepamatota. Un arī ar roku uz rasējamā dēļa izstrādātiem tehniskiem risinājumiem, ar roku dotām autoruzraudzības skicēm un līdzīgām komunikācijas formām ir jābūt tikpat likumīgām, kā citā tehnikā (ar datoru, piemēram) radītām. Jo ir jāizšķir – kas ir būtība un kas ir forma.
LBPA aktīvāko biedru viedokļus apkopoja un kopīgu viedokli formulēja Jānis Šiliņš un Normunds Tirāns.
Aicinām visus būvprocesa un ekspluatācijas dalībniekus uz diskusiju par BIM.
*) pārliecinās, ka rezultāti no jebkādiem aprēķiniem un / vai apstrādātiem datiem, ko veic programmatūra, ir pareizi un ka tie ir pārbaudīti, un tos par pareiziem ir atzinusi attiecīgi kvalificēta persona, attiecīgi kvalificēts būvinženierim / būvkonstrukciju projektētājs