[dropcap style=”font-size: 60px; color: #8b2336″] P [/dropcap]riekšlikumi būvniecības nozares profesionālās vides sakārtošanai no būvkonstrukciju projektētāju skatupunkta:
- Nekavējoties noteikt būvkonstrukciju aprēķina atskaiti par obligātu būvprojekta sastāvdaļu. Projekta aprēķina atskaitei jābūt izstrādātai atbilstoši LBPA Profesionālajam standartam LBPA-PS-001 (3.nodaļa), jo neviena cita labāka, detalizētāka dokumenta Latvijā nav. Projekta aprēķina sējums jāiesniedz būvvaldē glabāšanai arhīvā kopā ar pilnu projekta dokumentāciju elektroniskā veidā.
Pozitīvu ekspertīzes slēdzienu projekts nevar saņemt bez aprēķina atskaites ekspertīzes, kā arī būtu nepieciešams saņemt būveksperta atzinumu par veiktajiem aprēķiniem.Aprēķina sējumam jābūt publiski pieejamam līdzīgi kā citiem būvvaldes arhīvā nodotajiem projekta dokumentācijas materiāliem. Nepieciešamības gadījumā būvvalde var veikt vai arī uz projekta pasūtītāja rēķina pasūtīt papildus ekspertīzi.Tāpat rekomendējam noteikt profesionālo standartu LBPA-PS-001 kā obligātu būvprojektu izstrādāšanai. Ja EM juristi saredz jebkādas šī profesionālā standarta nesaistes ar spēkā esošo likumdošanu, vai arī EM ir kādi priekšlikumi, lūdzam par to informēt LBPA, sazinoties pa e-pastu. Standarta 2012.gada versija atrodama šeit.
- Visiem valsts nozīmes projektiem un nozīmīgiem sabiedriskiem objektiem, kas patlaban atrodas būvniecības stadijā, nepieciešams būvvaldē iesniegt būvkonstrukciju aprēķina atskaiti. Aprēķina atskaites jāiesniedz būvvaldē 1 mēneša laikā elektroniskā (*.pdf) formātā. Šis būtu pamatots pagaidu risinājums līdz jauna sastāva (ar būvvaldē iesniegtām un ekspertu pārbaudītām un atzītām aprēķinu atskaitēm) būvprojektu ieviešanai.
- Nepieciešams maksimāli ātri pārtraukt būvkonstrukciju projektēšanas „duālo” sistēmu un Eirokodeksus noteikt par vienīgajiem būvkonstrukciju projektēšanas standartiem Latvijā.
Ekonomikas ministrijai ir jāatrod finansējumu Eirokodeksu Latvijas nacionālo pielikumu publicēšanai Ekonomikas ministrijas mājaslapā, līdzīgi kā tas ir Ziemeļvalstīs. Saistībā ar šo vēlēsimies plašu diskusiju, jo līdz šim šādus mūsu priekšlikumus neviens nav ņēmis vērā vai pat uzklausījis.Papildus tam nepieciešama valsts finansēta programma būvkonstrukciju projektētāju apmācībām pārejai uz Eirokodeksiem. LBPA rekomendē intensīvu praktisko apmācību kursu.
- Nepieciešams pēc iespējas ātrāk ieviest Būvniecības informācijas sistēmu (BIS). BIS nodrošina caurskatāmību būvniecības dokumentācijai, dod iespēju uzlikt par pienākumu visām būvniecībā iesaistītajām pusēm nekavējoties ziņot elektroniski par ārkārtas situācijām objektā. Papildus dokumentācijas caurskatāmības nodrošināšanai tas arī dotu iespējas fiksēt visas avārijas būvobjektos Latvijā, un ieraudzīt arī to, ko mēs nemaz nevēlamies redzēt. Tāpat piedāvājam rosināt izmaiņas aktuālajā likumdošanā, par savlaicīgu neziņošanu par būvēs un būvobjektos notikušām avārijām visām iesaistītajām personām (īpašniekam, īrniekam, ģenerāluzņēmējam, būvuzraugam) nosakot kriminālatbildību. Šī norma, tāpat kā “dzerājšoferu” likšana cietumā, varētu uzlabot situāciju ar patieso faktu slēpšanu.
- Ir obligāti atjaunojams projekta galvenā inženiera, tautā saukts par “GIPu”, amats. Kā arī jānosaka, ka projekta galvenais inženierim ir obligāti jābūt pasūtītāja konsultantam no būvniecības ieceres brīža līdz pat objekta nodošanai. Līdz šim bieži radušās šaubas par formālo būvprojektu vadītāju profesionālajām spējām pilnā apjomā uzņemties atbildību par visām projekta sadaļām kopumā. Nepieciešamas izmaiņas būvniecības speciālistu sertifikācijas sistēmā (bet to jau visi tāpat apzinās).
- Nepieciešams izstrādāt profesionālos standartus visiem būvniecības procesiem – līdzīgi, kā to ir izdarījuši LBPA, definējot būvkonstrukciju projekta un aprēķina kvalitātes kritērijus. Tajā skaitā ir nepieciešami skaidri kritēriji būvekspertīzei, būvuzraudzībai un autoruzraudzībai, skaidri nodefinējot būvuzrauga un autoruzrauga pienākumus. Ir jāpaļaujas uz profesionālo organizāciju godprātīgu darbu, bet nepieciešama visu būvniecībā iesaistīto diskusija.
- Nepieciešamajiem pasākumiem finansējumu varētu iegūt, ieviešot obligāto ģenerāluzņēmēja nodevu 0.5% apmērā no būvprojekta būvizmaksām. Iegūtie līdzekļi būtu jānovirza būvzinātnes un būvniecības kvalitātes sistēmu attīstībai, piemēram būvtehnoloģiju, būvkonstrukciju un būvmateriālu pētniecībai, lai uzlabotu ēku un būvju drošumu un 3. punktā minēto pasākumu realizācijai.
LBPA valde