[dropcap style=”font-size: 60px; color: #8b2336″] Tā [/dropcap] kā informāciju tehnoloģiju attīstība notiek arī būvniecības nozarē, tad vēlos dalīties ar savu pieredzi par darbību BIM konsultāciju uzņēmumā Vācijā – „HOCHTIEF ViCon”. Šis uzņēmums galvenokārt specializējas Tuvo Austrumu tirgum, kur dominē pilsētbūvniecības modeļi (http://www.lusail.com), tomēr arī citās valstīs izstrādāto objektu klāsts ir ievērojams – sākot no dzīvojamajām ēkām līdz tuneļiem un infrastruktūras projektiem.
BIM jeb Building information modeling ir vienots apmaiņas rīks, kas palīdz izveidot, saglabāt un pilnveidot informāciju, kas nepieciešama būvniecības objektu celtniecībai un uzturēšanai, sniedzot nepieciešamos datus nepieciešamajam būvniecības projekta dalībniekam.
Ja kādam ir vēlme uzzināt par BIM kā informācijas apmaiņas rīka pamatprincipiem, tad droši var iepazīties ar rakstu: BIM as information sharig tool, vai arī izlasīt Ray Crotty grāmatu „The impact of building information modelling: Transforming construction”! Tā noteikti ir ieteicamā literatūra tiem, kas vēlas veidot projektu, izmantojot BIM un izprast tā pozitīvās un negatīvās iezīmes.
Apskatot BIM tehnisko pusi, var secināt, ka tā ir datu bāze, kas savienota ar vizualizētiem, cilvēkiem uztveramiem objektiem digitālā vidē jeb modelī. Tā kā katrs būvniecības dalībnieks vēlas redzēt sev interesējošu informāciju, tad arī modelis un datu bāze tiek veidota, lai saturētu šo informāciju, un pēc pieprasījuma tā tiek pasniegta lietotājam. Biežāk izmantoto modeļu tipus var apskatīt zemāk redzamajā attēlā:
[nggallery id=7]
Lai arī attēlā redzami vairāki modeļi, tomēr tie var būt arī viens, kurā esošā informācija tiek izmantota dažādiem nolūkiem. Tieši šo modeļu sagatavošana un integrācija būvniecības procesā nosaka to kāds BIM līmenis ir sasniegts. Plašāk par BIM līmeņiem ir uzrakstīts Bilala Succar rakstā „Building Information Modelling Maturity Matrix”. Jo vairāk projekta dalībnieku izmanto BIM sniegtās iespējas, jo pilnvērtīgāks ir modelis un līdz ar to arī informācija, kuru tas satur.
Tā kā mūsdienās dažādu iemeslu dēļ būvniecības projektos ir izveidojusies vēl lielāka segmentācija kā jebkad iepriekš vēsturē, un katrs projekta dalībnieks ir diezgan neatkarīgs savu lēmumu pieņemšanā un atbild tikai par savu specifisko daļu, tad arī ir nepieciešami rīki, kas saista šos dalībniekus un uzlabo to komunikāciju spējas. Kā norāda BIM ISO standartizācijas ziņojums 2008. gadā: „ja ir iespēja uzlabot informācijas apmaiņu starp projekta dalībniekiem, tad tiek uzlabots arī projekts”.
Apakšā redzamajā shēmā ir redzami daži no veidiem, kā modeļus var izmantot vairākās būvniecības disciplīnās. Protams, pielietojums ir vēl plašāks un aprobežojas ar finansiālo vai zināšanu līmeni.
[nggallery id=8]
Lai arī BIM ir spēris soli tālāk par CAD sistēmu, tomēr arī tā pielietošanai ir nepieciešami standarti, kuru ievērošana šajā gadījumā kļūst vēl būtiskāka kā lietojot CAD sistēmas. Pagaidām izstrādātā IFC standarta ISO 16739:2013 detalizācijas pakāpi var pielīdzināt MS Word failu saglabāšanai Notepad, kas, protams, nav efektīvi, tāpēc priekšroka noteikti ir dalībniekiem, kas strādā, izmantojot vienotu programmatūru.
Vai BIM ir nepieciešams, un vai tas ir uzlabojums esošajai sistēmai? Katram šis jautājums jāatbild pašam, padziļināti interesējoties par BIM un izvērtējot katru konkrēto objektu. Vienīgais, ko gribu atgādināt, ka ar roku rasētie plāni ir datējami sākot no 16. gadsimta un noteikti pastāv vēl senāk, bet, kad pirms 30 gadiem parādījās CAD sistēmas, arī tās lietotāji to uztvēra ar neizpratni. Tas ir tikai laika jautājums, līdz BIM kļūs par populārāko un līdz ar to pieprasītāko būvniecības projektu izstrādes veidu, kā tas jau ir noticis rūpniecības nozarē. Arī Apvienotā Karaliste no 2016. gada to jau ir pieņēmusi kā vienīgo risinājumu publisko iepirkumu realizācijai.
Kā jau minēju, tad katram ir savs viedoklis un uztvere, bet būvniecības projekts ir starpdisciplināra sadarbība ar mērķi par mazākajiem līdzekļiem iegūt labāko ēku un tādā veidā arī lielāko peļņu. Un es esmu pārliecināts, ka modeļi spēj palīdzēt mums komunicēt un kopīgi sasniegt šo mērķi!
- Tātad BIM sastāv no modeļa un tam piesaistītās datu bāzes, kas satur projekta dalībniekus interesējošos datus.
- Katrs dalībnieks informāciju var izmantot savu funkciju pildīšanai, lai sasniegtu kopēju mērķi – izveidotu pēc iespējas izdevīgāku un vērtīgāku produktu.
- Modeļa informācija var tikt papildināta arī būvniecības un ekspluatācijas laikā.
- Visas iesaistītās puses strādā kopīgi, lai sasniegu mērķi.
Liels paldies par to, ka atradāt laiku, lai izlasītu šo rakstu vai vismaz paskatītos attēlus. Ja ir kādi jautājumi par BIM, vai ir vēlme to izmantot savos projektos, tad noteikti ar mani var sazināties un es dalīšos ar savu pieredzi un zināšanām. Tā kā brīvi pārvaldu Revit un Nemetschek Allplan programmatūras, tad arī tajās varu sniegt apmācību.
[author] [author_image timthumb=’on’]http://lbpa.lv/wp-content/uploads/2013/05/Kristaps_Kuznecovs.png[/author_image]
[author_info]
Raksta autors Kristaps Kuzņecovs[/author_info] [/author]