Šī gada februārī mēs informējām par sodiem, kas draud par nelegālas programmatūras lietošanu un citiem autortiesību pārkāpumiem, rakstu skatīt šeit.
Diemžēl jāatzīst, ka joprojām būvniecības nozarē un projektēšanā tajā skaitā, nereti tiek izmantota nelicencēta programmatūra. Kā viens no iemesliem parasti tiek minēta nespēja veikt lielas investīcijas vai arī augstās izmaksas par neregulāri lietotu programmatūru.
Interesantas ziņas esam saņēmuši no Sorainen Latvija.
2012.gada 3.jūlijā Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) pieņēma revolucionāru lēmumu, kas ietekmē daudzus mūsu klientus Baltijas valstīs, kas tālākpārdod programmatūru licences (vietējie programmatūru tirgotāji vai programmatūru izplatītāji) un sabiedrības (gala lietotāji), kas iegādājas programmas un licences savai komercdarbībai.
Lietā C 128/11, kurā bija iesaistīta Oracle un Vācijas sabiedrība UsedSoft, Tiesa nolēma, ka programmatūru autortiesību īpašnieki nav tiesīgi bloķēt tālākpārdošanu. Tiesa noteica, ka „lietotu” programmatūru licenču pārdošana ir likumīga un ka šādas programmatūras autortiesību īpašnieks nevar iebilst pret tālākpārdošanu. Ekskluzīvās izplatīšanas tiesības datorprogrammas kopijai, ko ietver licence, tiek izsmeltas pirmās pārdošanas reizē. Tas attiecas gan uz lejupielādētu programmatūru, gan arī CD/DVD formātā iegādātu programmatūru.
Kad autortiesību īpašnieks padara šo programmatūras kopiju – materiālu vai nemateriālu – pieejamu klientam un tajā pašā laikā noslēdz licences līgumu, pretī saņemot samaksu, piešķirot klientam tiesības izmantot šo kopiju neierobežotu laika periodu, tad tiesību īpašnieks pārdod klientam kopiju un tādā veidā izsmeļ ekskluzīvās izplatīšanas tiesības. Darījums ietver kopijas īpašumtiesību nodošanu. Tādēļ, pat ja licences līgums aizliedz tālāku nodošanu, tiesību īpašnieks vairs nedrīkst iebilst pret kopijas tālākpārdošanu.
Tāpat Tiesa lēma, ka jebkuri programmatūras labojumi vai atjauninājumi servisa līguma ietvaros veido daļu no lietotās programmatūras, kuru drīkst pārdot tālāk. Izplatīšanas tiesību izmantošana attiecas arī uz datorprogrammas kopiju, kas pārdota kā programmatūra, kuru labojis vai atjauninājis autortiesību īpašnieks. Pat, ja uzturēšanas līgums ir noslēgts uz noteiktu laika periodu, funkcijas, kas ir labotas, mainītas vai pievienotas uz šāda vienošanās pamata, veido neatņemamu oriģināli lejupielādētās programmas daļu, un to klients var izmantot neierobežotu laika periodu.
Tomēr Tiesa norādīja, ka tad, ja pirmā pircēja iegādātā licence saista vairāk lietotājus, nekā nepieciešams, tad pircējs izplatīšanas tiesību izmantošanas rezultātā nav tiesīgs dalīt licenci un tālākpārdot tikai tās daļu.
Turklāt Tiesa norādīja, ka oriģinālas materiālas vai nemateriālas datorprogrammas kopijas, uz kuru tiek attiecinātas autortiesību īpašnieka izplatīšanas tiesības, iegādātājam tālākpārdošanas brīdī programmatūras kopija uz sava datora jāpadara nelietojama.
Šis vēsturiskais lēmums rada precedentu lietotu programmatūras licenču tirdzniecībai Eiropas Savienībā, tajā skaitā Baltijas valstīs. Vietējiem programmatūru autortiesību īpašniekiem, kas turpmāk vēlas kontrolēt programmatūru tālākpārdošanu, vajadzētu pārdomāt savu licenču politiku un tā vietā, lai pārdotu programmatūru, biežāk jāizmanto programmatūras noma. No otras puses, sabiedrībām, kas savas komercdarbības veikšanai ir iegādājušās programmatūru ar licenci kā nemateriālo īpašumu, būs lielāka juridiskā skaidrība un drošība pārdot lieko programmatūru kopijas un licences komercdarbības nodošanas, reorganizācijas vai maksātnespējas gadījumā.
Iespējams šīs vēsturiskais lēmums sekmes legālas programmatūras apriti Latvijas būvniecības nozarē, kā arī stimulēs programmatūras nomas attīstību, kas ir labs risinājums neregulāru specifisku uzdevumu legālai izpildei.
Sertificēts būvinženieris
(raksta saturs daļēji pārpublicēts no šejienes)