Lai sniegtu informāciju par Latvijas būvniecības attīstības iespējām un risinājumiem, veicinātu ar būvniecības attīstību saistīto jautājumu prasmīgu risināšanu, kā arī runātu par šī brīža aktualitātēm, šī gada 27.aprīlī norisinājās Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar biedrību Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība rīkotais forums Būvniecība 2012, kuru apmeklēja arī LBPA valdes pārstāvji M.Studers un G.Počs.
- Latvijas būvniecības industrijas konkurētspēja globālā tirgus apstākļos.
- Arhitektu un būvinženieru profesionālā pašpārvalde.
- Publiskie iepirkumi būvniecībā.
- Reversā PVN likmes piemērošana būvniecībā.
- Ilgtspējīga būvniecība Latvijā.
- Būvju energoefektivitātes paaugstināšanas izaicinājumi un ieguvumi.
- ESCO principu izmantošana būvniecības jomā.
- Izglītības sistēma būvniecībā.
Īpaši atzinīgi vēlos novērtēt UPB holdinga valdes priekšsēdētāja Ulda Pīlēna uzrunu, kurā viņš akcentēja nepieciešamību pēc augsti kvalificētu mācībspēku piesaistes Latvijas izglītības sistēmai, lai nodrošinātu šī brīža globālajām prasībām atbilstošu speciālistu izglītošanu. Pīlēns lika uzsvaru arī uz nepieciešamību būvniecības vadībai nodrošināt augstu kompetences un procesu vadības līmeni, norādīt, ka jau pašreiz Latvijas tirgū darbojošās lielās Eiropas būvkompānijas šādu līmeni spēj nodrošināt pretstatā daļai pašmāju būvnieku. Daloties UPB holdinga attīstības pieredzē Pīlēns uzsvēra, ka jaunu tirgu apgūšanai, kompetences palielināšanai un savas operatīvās darbības optimizēšanai Latvijas kompānijām ir nepieciešams kooperēties (domāju, ka šis attiecas ne tikai uz būvniekiem, bet arī uz projektētājiem).
Ar interesantiem skaitļiem savā prezentācijā dalījās LR Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Lūk, daži no prezentētajiem skaitļiem. Straujākais IKP kritums bija vērojams 2009.gadā, tomēr 2011.gadā IKP jau atkal bija pakāpies līdz 2006.-2007.gada līmenim. Tajā pat laikā kopējais būvniecības apjoms šobrīd ir jau virs 2006.gada līmeņa. Līdz ar ko man rodas jautājums – vai to, kas šobrīd notiek ekonomikā nevar saukt par „krīzes burbuli” – skaitļi rāda, ka viss notiek, bet sabiedrībā joprojām tiek potēts, ka iet ne pārāk labi, tāpēc algas joprojām ir tādas kādas tās ir.
Te gan jāatzīmē vēl vairākas interesantas atziņas. Līdz 2007.gadam būvniecības apjomi sekoja dzīvojamo ēku būvniecības apjomu izmaiņai. Turpretī pēc 2007.gada oficiālie būvniecības apjomi turpina palielināties jau neatkarīgi no dzīvojamā fonda būvniecības apjomu izmaiņām, līdz 2008.gada beigās seko straujš kritums. Likumsakarīgi, ka kritumam pašmāju tirgū 2008.gadā seko straujš būvniecības eksporta pieaugums 2009.gadā. Tajā pat laikā 2011.gadā konstatēts jebkad lielākais būvniecības imports Latvijas pastāvēšanas vēsturē – pamatā tas saistīts ar ceļubūves lielajiem apjomiem un nepietiekamo kapacitāti. Interesanti, ka arī oficiālā statistika parāda, ka Latvijas būvniecības produktivitāte atpaliek no veco Eiropas valstu būvniecības produktivitātes vidēji 3 reizes (te nu gribas piebilst, ka redzot, kā būvniecība notiek Latvijā, šāds apgalvojums man nav nekāds pārsteigums).
Ar smaidu jāatzīmē arī Māra Jurēviča uzstāšanās, kurā viņš kārtējo reizi aģitēja par sertifikācijas atcelšanas nepieciešamību. Interesanti, ka šajā jautājumā viņam piebalsoja arī Uldis Pīlēns.
Elīna Rožulapa pacēla tādu nepatīkamu jautājumu, kā profesionālās prakses korupcija – būvniecības procesa dalībniekiem savstarpēji vienojoties, kas ir pretrunā pasūtītāja interesēm.
Forumā tika skatīti arī vairāki ar projektēšanu mazāk saistīti jautājumi, kurus atļaušos šeit neatreferēt.