LBPA Projektēšanas Izcenojumu grupas ietvaros tiek veikts pētījums par šībrīža projektēšanas tirgu. Darba gaitā radās nepieciešamība noskaidrot, cik tad īsti Latvijā ir projektēšanas speciālistu. Tika ieguldīts zināms laiks datu apstrādē un, lūdzu – varam padalīties ar rezultātiem!
BRĪDINĀJUMS! Materiāls izraisa domāšanu. Izraisa arī secinājumus. Visticamāk izraisa arī diskusiju kādā no nākamajām kluba sanāksmēm.
- Sertificēto būvkonstrukciju projektēšanas speciālistu sadalījums pa vecumu grupām;
- Sertificēto speciālistu sadalījums pa Latvijas reģioniem;
- Būvkonstrukciju projektēšanas nozarē nodarbināto nesertificēto inženieru un tehniķu skaits Latvijā;
- Būvkonstrukciju projektēšanas nozares oficiālajis apgrozījumam uz 1 projektētāju;
- Noskaidrot, cik tālu atpaliekam no Lielbritānijā un Vācijā esošās izmaksu prakses.
- Būvniecības portāls ABC;
- Būvkomersantu reģistrs;
- Latvijas Būvinženieru savienība;
- Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes.
Jāpiebilst, ka šim pētījumam vērtīgākā ir tieši Būvkomersantu reģistra datu bāze.
Lai arī līdz pētījuma pabeigšanai vēl daudz darāmā, gribam padalīties ar dažiem interesantiem starprezultātiem.
Aplūkosim sertificēto būvkonstrukciju projektētāju un sertificēto arhitektu sadalījumu pa vecumu grupām! Rezultāti uzskatāmā veidā apkopoti grafikos.
Daži vērojumi un secinājumi:
- Uz katru būvkonstrukciju projektētāju ir 2,1 arhitekts. (Konkurence arhitektu starpā tātad ir lielāka nekā būvkonstrukciju projektētāju starpā. Ļoti iespējams, ka šī konkurence ietekmē arī būvinženieru honorārus, jo bieži tieši arhitekti ir inženieru pasūtītāji.)
- Divas trešdaļas projektētāju ir pensijas vecumā vai tuvu tam. (Vai tas ir cerīgi tirgus iespēju dēļ, vai arī skumīgi, ka neredzam pēctecību?)
- Lielais sertificēto speciālistu īpatsvars pensijas vecumā. (Vai dempingotāji tirgū? Vai spēs pārorientēties uz Eiropas normām? Vai pensijas vecuma speciālisti nodrošina jauno speciālistu ievešanu profesionālajās gaitās un darba tirgū vai arī aizņem jauno speciālistu daba vietas?)
Darba gaitā radās arī doma paskatīties, kādus datus mums (un visai sabiedrībai, kā arī visai pasaulei) piedāvā Centrālā statistikas pārvalde.
Centrālās statistikas pārvaldes datu ātrā analīze
Diemžēl dati ir tikai par 2009.gadu. Tomēr skatāmies, ko VALSTS ir reģistrējusi projektēšanā:
- Būvniecības projektu izstrādāšana, apgrozījums 2009.g. = 102 159 000 LVL
- Algas projektēšanā 2009.g. = 5 940 000 LVL (= 6% no apgrozījuma)
- Nodarbināto skaits projektēšanā 2009.g. = 1469 cilv.
| Secinājumi: | Apgrozījums uz 1 nodarbināto = 5795.27 LVL/mēnesī | |||
| Alga uz 1 nodarbināto = 336.96 LVL/mēnesī | ||||
Skumji dati par algām, sevišķi, ja apskata LIELO apgrozījumu. Vai šī disproporcija varētu būt radusies tādēļ, ka tiek dzīts iekšā pilns būvfirmu apgrozījums, kuru nodarbināto skaitā ir kaut vai 1 projektētājs? Katrā ziņā kaut kas ar šiem datiem nav īsti kārtībā – vai nu Statistikas pārvaldē masveidā tiek iesniegti neatbilstoši vai neprecīzi dari, vai arī liela daļa no projektēšanai paredzētās naudas līdz pašiem projektētājiem nemaz nenonāk.
Jebkurā gadījumā, ņemot vērā, ka vidējais būvniecības izstrādes gada apgrozījums ir 800 milj. LVL, 102 milj. LVL par projektēšanu (kas sastāda 12.75% no kopējā būvniecības apjoma) ir lielisks rādītājs. Tad nav skaidrs, kāpēc vidējā alga sanāk tikai ~180 līdz 306 LVL uz rokas (summa variē atkarībā no nodokļu likmes un uzņēmuma statusa)? Kur paliek pēc statistikas nopelnītā nauda???
Šķiet, caur projektēšanu „izgriežas” milzīgas naudas summas, kuras darba darītājus tā arī nesasniedz. Šeit būtu iemesls papētīt arī sīkāk. Tāpēc darbs ir tikai sācies.
Visi interesenti tiek aicināti iesaistīties pētījumā!
Līdzautori: Gatis Počs, Juris Orlovs