Šī gada 24.februārī norisinājās līdz šim lielākais LBPA organizētais regulārais pasākums – seminārs, kas klātienē pulcēja 50 LBPA biedrus, sekotājus un vienkārši inženierus. Atgādināsim, ka šādi LBPA pasākumi notiek reizi vienā vai divos mēnešos, ir bezmaksas un ir lieliska iespēja gan noklausīties interesantas tēmas un piedalīties diskusijās, gan arī sastapt līdzīgi domājošus kolēģus un attīstīt savus profesionālos kontaktus. Ar pasākuma afišu varat iepazīties šeit.
Unikāls šis pasākums bija ar to, ka pirmo reizi tam tika nodrošināta tiešraide internetā, ko izmantoja arī vairāk kā 10 interesenti, kuri šo semināru nevarēja apmeklēt klātienē. Šādu iespēju piedalīties pasākumos ar interneta tiešraides starpniecību plānojam nodrošināt arī turpmāk. Pie tam nākotnē būs iespēja arī uzdot jautājumu ziņojumu formātā.
Prieks ziņot, ka pirms semināra norisinājās valdes sēde, kurā tika uzņemti 9 jauni biedri.
Šobrīd Standartizācijas Tehniskajā Komitejā jau apstiprināta 5.Eirokodeksa: “Koka konstrukciju projektēšana” jaunā redakcija, kura ievieš pietiekami apjomīgas izmaiņas aktuālajā (pašreiz spēkā esošajā) EC5 redakcijā. Jaunā EC5 redakcijas varētu stāties spēkā jau šī gada otrajā pusē un par izmaiņām jaunajā redakcijā visus informēja viens no EC5 darba grupas dalībniekiem RTU Būvniecības fakultātes docents Imants Mieriņš.
Lielos vilcienos jāatzīmē, ka jaunajā redakcijā ir būtiskas un nebūtiskas izmaiņas. Pie nebūtiskām izmaiņām jāatzīmē precizējumi iepriekšējās redakcijas nepilnību vai kļūdu novēršanai, mainīti daži formulējumi, precizēti simboli. Būtiskās izmaiņas ir vienkāršots skaldes aprēķins un izmaiņas savienojumu aprēķinā.
Detalizētāk ar I.Mieriņa prezentāciju varat iepazīties šeit.
Latvijas Ģeotehniķu savienības valdes locekle un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes lektore Sigita Dišlere savā prezentācijā skaidroja priekšnoteikumus kvalitatīvas ģeotehniskās izpētes realizācijai, galvenās problēmas un iespējamos risinājumus. Svarīgi ir saprast, ka inženiertehniskās izpētes, tai skaitā arī ģeotehniskās izpētes, mērķis ir nodrošināt ikvienai būvei iespējami garu ekspluatācijas posmu, maksimāli attālinot tās likvidāciju. Ģeotehniskās izpētes uzdevums ir noteikt projektēšanai nepieciešamos parametrus ar mērķi garantēt būves drošību pie optimāla resursu patēriņa. Tāpat jāatceras, ka ģeotehniskās izpētes ietvaros bez grunšu fizikālo raksturlielumu noteikšanas tiek veikta arī apkārtējās vides un ēkas mijiedarbības analīze.
Līdz ar 7.Eirokodeksa noteikšanu par vienīgo projektēšanas standartu ēku un būvju pamatu un pamatņu projektēšanā, inženieris-ģeologs kļūs par projektēšanas procesa sastāvdaļu. Inženieris-ģeologs kalpos kā ķēdes posms starp projektētājiem un ģeologiem. Ar to nevajadzētu uztvert, ka inženierģeoloģiskā izpēte kļūs dārgāka, bet gan jāsaprot, ka izpēte, kas veikta izmantojot piemērotāko izpētes metodi, var kalpot par pamatu racionālu tehnisko risinājumu izstrādei. Tātad kvalitatīva un detalizēta izpēte kvalificēta speciālista uzraudzībā ļaus ietaupīt uz ekonomiskāku tehnisko risinājumu rēķina būvniecības procesā.
Kas attiecas uz nekvalitatīvi veiktām ģeotehniskām izpētēm – kvalitāte ir jāpieprasa pašam izpētes pasūtītājam!
Detalizētāk ar S.Dišleres prezentāciju varat iepazīties šeit.
RTU Būvniecības fakultātes Civilo ēku būvniecības katedras vadītājs, docents Kaspars Bondars klātesošos informēja starptautiskām profesionālām organizācijām, kuras apvieno tūkstošiem inženieru visā pasaulē. Tās ir organizācijas ar senu vēsturi un cienījamām tradīcijām un kompetenci. Citāts: „The ICE was founded in 1818 by a small group of idealistic young men” – cik līdzīgas sajūtas domājot par LBPA dibināšanu.
Kā redzams prezentācijā, tad “The Institution of Structural Engineers” inženieri tiek dalīti 6 kategorijās sākot no studentiem līdz pat izcilus sasniegumus uzrādījušiem nozares līderiem. Šāds dalījums gan palīdz precīzāk novērtēt speciālista kompetences līmeni, gan arī kalpo kā motivējošs faktors profesionālajai izaugsmei.
Atgādināšu, ka visos līmeņos IStructE izvirza noteiktas prasības kompetencei un izpratnei diezgan plašā jautājumu spektrā, uzsver prasību pēc nepārtrauktas profesionālās izaugsmes. Jau Technical Member kandidātam tiek izvirzītas nopietnas prakses apliecināšanas prasības nerunājot jau par Associate Member, kuriem vēl ir arī jākārto 7 stundu ilgs eksāmens.
Detalizētāk ar K.Bondara prezentāciju varat iepazīties šeit.
Sekojiet līdz LBPA aktivitātēm arī turpmāk, jo mēs strādājam tieši Latvijas būvkonstrukciju projektētāju interesēs.
Sertificēts būvinženieris