Priekšlikumi likumprojekta “Būvniecības likums” 2. lasījumam

Priekšlikumi likumprojekta 2.lasījumam “Būvniecības likums” (Nr. 83/Lp11)

Latvijas būvkonstrukciju projektētāju asociācija (turpmāk tekstā – LBPA) ir izskatījusi LR Ekonomikas ministrijas (turpmāk tekstā – EM) izstrādāto un LR Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu „Būvniecības likums” (Nr. 83/Lp11) (turpmāk tekstā – Likumprojekts). LBPA konceptuāli atbalsta Ekonomikas ministrijas nostāju, ka sekmīga būvniecības procesa nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt jaunu Būvniecības likumu, kurā tiktu ES prasības harmonizētas ar nacionālo likumdošanu, tiktu samazinātas birokrātiskās procedūras un nodrošināta kompetenta būvuzraudzība.

Kā profesionālā organizācija, kas pārstāv Latvijas būvkonstrukciju projektētājus, LBPA vēlas izcelt vairākus būtiskus jaunā Būvniecības likumprojekta trūkumus, kuru atrisināšana būvniecības procesu Latvijā padarītu ilgtspējīgāku un drošāku:

1. Nepieciešams papildināt likumprojektu ar pantu „Likumā lietotie termini”, kurā alfabēta secībā definēti likumā izmantotie būvniecības termini. Uzskatām, ka ar būvniecības nozari saistīto terminu skaidrojums, palīdzēs labāk uztvert un izprast likumu ne tikai nozares profesionāļiem, bet visai sabiedrībai kopumā.

    

2. Likumprojekta 2. pantu „Būvniecības principi” papildināt ar 5) apakšpunktu šādā redakcijā:
   „2.pants. Būvniecības principi
   5) inženiertehniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves inženiertehniskais risinājums ir drošs, ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs;

   Pamatojums

   LBPA uzskata, ka būvniecības nozare ir ļoti nozīmīga tautsaimniecības nozare un tās apgrozījums sastāda ievērojamu daļu no IKP. Līdz ar to nav pieļaujams, ka ievērojami finanšu līdzekļi tiek ieguldīti nekvalitatīvā, nepārdomātā būvniecībā. Kā pierādījies, tad pēdējās desmitgades laikā ievērojami finanšu līdzekļi ieguldīti nekvalitatīvi realizētos un nepabeigtos projektos, kas to īpašniekiem un saistību pārņēmējiem šobrīd nes ievērojamus zaudējumus.
   Lai nodrošinātu kvalitatīvu ieguldījumu valsts un biznesa vides attīstībā nepieciešams, līdztekus citiem Būvniecības likuma principiem, noteikt arī inženiertehniskās kvalitātes principu. Latvijai ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai ir nepieciešama kvalitatīva un pārdomāta būvniecība.
   LBPA nepiekrīt Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra izstrādātajam „arhitektu un būvinženieru pašpārvaldes principam”, jo uzskatām, ka šāds princips atklāti lobē atsevišķu ar būvniecības nozari saistītu nevalstisko organizāciju darbību, nevis sekmē būvniecības nozares ilgtspēju un nozares speciālistu kvalifikācijas kontroli un uzraudzību.

    

3. Likumprojekta 4. pantu„Ministru kabineta kompetence” papildināt ar 11) apakšpunktu šādā redakcijā:
   „4.pants. Ministru kabineta kompetence
   11) nosaka profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību”

   Pamatojums

   Ņemot par paraugu speciālistu apdrošināšanas kārtību Zviedrijā, LBPA aicina noteikt obligāto profesionālo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu ar apdrošināšanas limitu, kas piesaistīts minimālajai algai, un noteikt pagarināto pieteikšanās periodu 10 gadi.
   Pašlaik profesionālā civiltiesiskā apdrošināšana nav obligāta visiem būvniecības procesa dalībniekiem – to pieprasa vai nu nozīmīgām būvēm, vai arī pasūtītājs. Lai pasargātu gan investorus, gan pašas būvniecībā iesaistītās personas no riskiem, kas saistīti ar kļūdām vai avārijām būvniecības procesā, nepieciešams profesionālo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu noteikt par obligātu visām būvniecības procesā iesaistītajām personām. Šāda pieeja sevi jau ļoti labi ir attaisnojusi saistībā ar obligāto civiltiesisko transporta apdrošināšanu.
   Šāda kārtība ļoti labi noregulēs tirgu – tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras savā profesionālajā darbībā bieži pieļaus kļūdas, apdrošināšana kļūs tik dārga, ka tās vairs apdrošināšanu novarēs atļauties, un tām nāksies vai nu piestrādāt pie kvalitātes, vai arī pamest nozari. Tā rezultātā augs nozares vidējā kvalitāte.

    

4. Izskatot Likumprojekta 7.panta„Būtiskās prasības būvei” (1) daļas redakciju secināts, ka ir būtiski rast līdzsvaru starp būvniecības pasūtītāja vēlmēm un racionālu tehnisko risinājumu izvēli, kas ilgtermiņā spēs nodrošināt ilgtspējīgas būvniecības attīstību un racionālu dabas resursu izmantošanu.

   Pamatojums

   LBPA uzskata, ka ir būtiski akcentējama efektīvu un racionālu tehnisko risinājumu pielietošana, tādējādi sekmējot racionālu dabas resursu izmantošanu, kā tas tiek akcentēts aktuālajās Eiropas Savienības attīstības stratēģijās, tai skaitā arī Eiropas izaugsmes stratēģijā „Eiropa 2020”. Tajā pat laikā nepieciešams respektēt investoru/būvniecības pasūtītāju intereses. Nereti praksē nākas saskarties ar projektiem un būvēm, kurām neracionālu risinājumu dēļ ir dārga gan būvniecība, gan ekspluatācija. Ja būvniecības pasūtītājs ir valsts, tas nav pieļaujams.

    

5. Likumprojekta 9.pantāminētās „Būvju grupas” lietderīgāk būtu klasificēt Vispārīgajos būvnoteikumos. Būvju klasifikācija tieši ietekmē gan būvniecības procesa regulējumu, gan arī būvspeciālistiem izvirzītās prasības.

   Pamatojums

   Būves, ņemot vērā to sarežģītības pakāpi un ietekmi uz vidi, būtu klasificējamas vairākās grupās. Pie tam, atšķirīgām grupām būtu nosakāma atšķirīgs būvniecības procesa regulējums. Nosacīti maznozīmīgām būvēm, piemēram, privātmājām, nelielām saimnieciskās darbības būvēm utt., varētu noteikt atvieglotu būvniecības procesu (tiek samazināts birokrātiskais ceļš formalitāšu kārtošanā un paātrināts process kopumā). Citā grupā iekļaujamas vispārīgā kārtībā būvējamās būves ar mazu ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī būves, kas neiekļaujas pārējās grupās. Atsevišķi skatāmas būtu sabiedriski nozīmīgas būves. Vislielākā uzmanība jāpievērš būvēm ar īpašām prasībām, paaugstināta riska faktoriem un lielu ietekmi uz apkārtējo vidi, kuru būvniecības procesam ir nepieciešami speciāli noteikumi.
   Atbilstoši būvju klasifikācijai nepieciešams izvērtēt arī būvspeciālistu kompetences līmeņus – jo augstākas nozīmes būve, jo stingrākas prasības. Nav pieļaujams, ka speciālisti, kas pamatā strādājuši pie mazstāvu apbūves, bez iepriekšējas pieredzes var kļūt par būvju, kurām izvirzītas paaugstinātas prasības, atbildīgajiem projektētājiem vai darbu vadītājiem.

    

6. Likumprojekta 11.panta„Būvspeciālisti” (4) daļu papildināt, izsakot to šādā redakcijā:
   „11.pants. Būvspeciālisti
   (4) Būvekspertīzi savas kompetences ietvaros var veikt būvspeciālists, kurš:
   1) ieguvis vismaz 10 gadu pastāvīgas prakses pieredzi būvinženiera statusā projektēšanā vai būvdarbu vadīšanā, veicot būvekspertīzi sabiedriski nozīmīgām būvēm, kā arī būvēm ar paaugstināta riska faktoriem un vidēju vai lielu ietekmi uz apkārtējo vidi;
   2) ieguvis vismaz 5 gadu pastāvīgas prakses pieredzi būvinženiera statusā projektēšanā vai būvdarbu vadīšanā, veicot būvekspertīzi citām 1)punktā neminētajām būvēm;
   3) nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.

   Pamatojums

   Uzskatām, ka būvspeciālists var veikt būvekspertīzi tikai savas kompetences ietvaros. Nav pieļaujams, ka būvspeciālists-būvdarbu badītājs veic ekspertīzi būvkonstrukciju projektam vai būvkonstrukciju projektētājs veic ekspertīzi arhitektūras risinājumu projektam. Katrs speciālists darbojas savas kompetences ietvaros.
   Tāpat uzskatām, ka kvalifikācijas prasības ekspertīzes veicējam varētu dalīt atbilstoši būvju grupām.
   LBPA uzskata, ka šobrīd nav pieļaujama profesionālās kvalifikācijas apliecināšanas atcelšana, bet noteikti nepieciešams pārskatīt un uzlabot kvalifikācijas pārbaudes sistēmu, kas nodrošinātu objektīvu speciālistu novērtējumu. Kvalifikācijas apliecināšanas atcelšana radīs problēmas būvniecības nozarē, kā arī var radīt tiešus draudus sabiedrībai un apkārtējai videi. Katram jaunajam speciālistam ir nepieciešama stažēšanās, kuras laikā praksē tiek apgūtas aroda iemaņas.
   Kā jau iepriekš minēts, tad profesionālās kvalifikācijas apliecināšanas sistēmas sakārtošanā ievērojamu uzlabojumu varētu sniegt apdrošināšanas kompānijas, attīstot obligāto profesionālo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un speciālistu profesionālās darbības uzskaites datu bāzi.

Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas mērķis ir veicināt Latvijas būvkonstrukciju projektēšanas nozares attīstību un konkurētspēju, līdz ar to esam gatavi iesaistīties ar būvniecības nozari saistītās likumdošanas izstrādes procesā, kā arī līdzdarboties ar būvniecības nozares attīstību saistīto jautājumu risināšanā.