Tagad uzrakstīšu nedaudz par Angliju.
Pabeidzu mācības skolā (12.klasi) Toronto, bet tur ārvalstu studentam mācīties universitātē ir daudz par dārgu, tādēļ vajadzēja tēmēt atpakaļ uz Eiropu. Beigu beigās izvēlējos Angliju, jo tur valdība dod studentu kredītus.
Caur UCAS pieteicos uz vairākām universitātēm un par laimi tiku UCL (London’s Global University). Pieteicos programmai – Civil and Environmental Engineering (MEng), kas ir būvinženieru maģistrs. Kopumā programma prasīja tikai 4 gadus, jo angļiem tajā laikā bija inženieru deficīts un viņi saīsināja jeb, pareizāk sakot, sastūma visu programmu no 5 gadiem četros. Realitātē tas nozīmēja, ka 5 gada programma tika izbalansēta pa 4 gadu programmu. Iznākums bija tāds, ka pirmos divus gadus, kamēr ieliek pamatus, kā viņi dēvē “engineering backbone”, bija lekcijas no 9:00 līdz 17:00 gandrīz katru dienu.
Viena lieta, kas ļoti patika universitātes programmā, bija starptautiskās pieredzes (interpersonal skills) apmācības. Nevar mācīt tikai tehniskās zināšanas (tehnical skills) un nemācēt runāt ar cilvēkiem. Šīs lietas viņi mācīja ar Scenarios programmu, kura tika pasniegta pirmajā un otrajā kursā. Scenario būtībā ir neliels projekts, kura izpildei izveido komandu no studentiem un dod nedēļu laika, lai pabeigtu un prezentētu. Kopā bija 8 Scenarios, kuros katrā bija jāstrādā kopā ar citiem cilvēkiem. Tas ļoti labi parādīja, kā ir tur “ārā”, kad strādā pie kāda projekta un māca, kā runāt, kā sadalīt darbu, utt. Diezgan laba pieredze, jo nevar jau ar formulu lapiņu un kalkulatoru nākt uz sapulci.
Trešajā kursā es aizbraucu ar apmaiņas programmu uz Austrāliju, uz Melburnas Universitāti. Tur, savukārt, programmā ņēmu visu to, ko Anglijā nemācīja. Droši vien pats interesantākais bija debesskrāpju projektēšana (Skyscraper design). Bet nu kopumā tas gads bija neliela atpūta no Anglijas cietuma. Hmm, runājot par cietumiem un Austrāliju, atkāpšos nedaudz no tēmas – austrāļi angļus sauc par „Pommies”. Tā īstenībā iepriekš angļi sauca austrāļus, Pommie – Prisoner of her Majesties (viņa majestātes cietumnieks). Tagad izskatās, ka situācija ir apgriezusies otrādi – austrāļiem ir perfekta, pilna derīgiem izrakteņiem, zeme ar labu infrastruktūru un laika apstākļiem, savukārt angļi paši ir uz nelielas salas un briesmīgiem laikapstākļiem, kā patiesie „prisoners of her majesties!”.
Ceturtais gads universitātē tiek pavadīts lielajā „Final Integrated Design Project” un vēl papildus izvēles kursos. Lielais projekts ir apmēram 9 mēnešus garš un darbs tiek iedots veselai komandai. Mums iekrita – Jauna lidosta Londonā (New Airport in London to meet future air traffic demand to develop UK economy). Pirmā projekta daļā bija priekšizpēte (fesibility studies), ko dara visa komanda kopā. To veica arī Arup London priekš AirBaltic jaunā termināla Rīgā. Tas nozīmē apmēram aptvert nepieciešamos apjomus ēkām, novietnēm un skrejceļiem zinot to kapacitāti un arī izstrādājot visu projektu paredzētajam cilvēku daudzumam. Pēc feasibility report nodošanas ir jāiet kādā specifiskā nozarē un jāpabeidz projekts. Es izvēlējos būt par būvkonstrukciju projektētāju (structural engineer) galvenā termināla ēkai, pie kuras arī strādāju atlikušos 5 mēnešus līdz prezentācijām, kuras notika 2 dienu garā maratonā.
Tas tā, īsumā par maniem universitātes piedzīvojumiem.
Veiksmi darbos un turpinājums sekos. Iepriekšējos rakstus skatīt šeit, šeit un šeit.
Diplomēts būvinženieris