Bieži nākas dzirdēt teicienu: „Jābūvē pamatus rudenī, lai pa ziemu nosēžas”. Gribētos izklāstīt pārdomas šajā jautājumā no sava skatapunkta.
Pieņemu, ka šī izteiciena lietotāji ar to saprot, ka, izbūvējot pamatus rudenī, tie kaut kādu spēku ietekmē sablīvēs grunti zem tiem, līdz ar to samazinot vai pat vispār novēršot grunts sēšanos zem pamatiem ēkas ekspluatācijas laikā.
Paskatīsimies uz to visu, izmantojot skaitļus, pie tam nedaudz vienkāršoti. Sākumā apskatīsim, kādi pamati lielākoties tiek izmantoti mazstāvu apbūvē. Lielākajā vairumā tie parasti ir lentveida pamati. Mūsu gadījumā noteikti atsevišķi būtu jāapskata – vai ēkai ir paredzēts pagrabs vai nē. Sāksim ar gadījumu, kad ēkai nav paredzēts pagrabs.
Ēka bez pagraba.
Sāksim ar to, ka saskaņā ar normatīvu, pamatu iebūves dziļums lielākajā daļā gadījumu ir lielāks par grunts sasalšanas dziļumu un, būvējot pamatus, mēs to ievērojam. Neievērojot šos noteikumus, parādās papildus apstākļi – attiecīgos zempamatu grunts apstākļos, tai sasalstot, var notikt process, ko sauc par grunts kūkumošanos – rezultātā notiek nevienmērīga pamatu izcilāšana. Sekas domāju Jūs paši saprotiet.
Tātad – grunts tilpumsvaru aptuveni varētu pieņemt 1900kg/m³. Pieņemsim ka pamatus izbūvējam no dzelzsbetona, kam tilpumsvars ir 2400kg/m³ un ka pamati tiek iebūvēti 1.2m dziļi un 30cm plati. Šajā gadījumā svara pieaugums uz pamatu apakšu ir 180kg uz katru pamatu metru, jeb pārrēķinot to uz spiediena vienībām 600kg/m². Spiediens, kāds bija gruntī, pirms mēs sākām savas darbības, bija 2280 kg/m² – uzbūvējot lentveida pamatu tas ir 2880 kg/m².
Pieņemsim, ka mēs būvējam vienstāvīgu ēku ar laidumu starp sienām teiksim 5m. Šādā gadījumā uz pamatiem darbosies sekojošas slodzes – ēkas sienas svars, jumta konstrukcijas svars, sniega slodze. Vienkāršoti rēķinot pieņemsim, ka sienas konstrukcija ir 25cm keramzītbetona bloku mūris 3m augstumā, bet jumta konstrukcijai izvēlētas teksim siltinātu koka spāru konstrukcijas ar bitumena šindeļu seguma materiālu. Šajā gadījumā sienas konstrukcijas nodotā slodze uz pamatu ir 488 kg/m, jumta slodze – 286 kg/m, bet sniega slodze uz sienu – 400 kg/m. Saliekot šos ciparus kopā – iegūstam slodzi ēkas ekspluatācijas laikā zem pamata pēdas –4054 kg/m².
Tādejādi, uzbūvējot pamatus rudenī, slodze tiek palielināta par 26% salīdzinot ar dabīgo grunts stāvokli, bet uzbūvētai ēkai palielinājums var sasniegt 78% – tas ir 3 reizes vairāk. Šajā gadījumā nav tādu ļoti sliktu iemeslu, lai nebūvētu pamatus rudenī. Bet nav arī tādu būtisku iemeslu, lai to par katru cenu darītu, jo nekāda vērā ņemama pamatu sēšanās tikai no viena paša pamata slodzes nav sagaidāma. Jāņem vēl vērā arī tas, ka grunts sēšanās nav tāds pasākums, kas notiek ātri un uzreiz, bet gan pakāpeniski un ilgstoši. Līdz ar to uzskatu, ka šajā gadījumā izbūvējot pamatus rudenī, mērķis novērst vēlāku ēkas sēšanos, netiek sasniegts.
Vēl šajā gadījumā jāpievērš uzmanība tam, kā notiek pamatu izbūve. Šajā gadījumā gribētu pievērst uzmanību tādai lietai kā pamatu apbēršana pēc to izbūves (sānu malas). Grunts sasalšanas dziļums tiek rēķināts no grunts virsmas – dotajā gadījumā tā būs tā atzīme, līdz kurai pie pamatiem ir iebērta grunts. Ja pamatu sānu malas nebūs apbērtas ar grunti, var sasalt grunts zem pamatu pēdas. Šādā gadījumā vairāku tipu gruntīm noteiktos apstākļos (grunts sastāvs, grunts mitrums …) var notikt process, ko sauc par grunts kūkumošanos, kā rezultātā notiek pamatu izcilāšana. Rezultātā būsim ieguvuši nevis pozitīvu, bet tieši pretēji – negatīvu rezultātu.
Ēka ar pagrabu.
Pieņemsim – mēs vēlamies pagraba izmēru plānā 5×5m, pagraba griestu augstumu 2.2m, pārseguma biezums 20cm, pagrabam grīdas biezums 30cm – viss izgatavots no dzelzsbetona. Šādā gadījumā pagraba iebūves dziļums būs 2.7m. Ņemot vērā iepriekš sniegtos skaitļus – dabīgais grunts spiediens šādā dziļumā ir 5130kg/m². Savukārt izbūvējot pagrabu bez pārseguma, spiediens uz grunti tajā pašā vietā ir 2100kg/m², bet ja ir izbūvēta arī pārseguma plātne – 2580kg/m².
Kā redzams no šiem skaitļiem, šādā gadījumā slodze uz grunti zem pamata nevis palielinās, bet pat tieši otrādi – samazinās, konkrētajā gadījumā pat samazinoties uz pusi no dabīgā spiediena šādā dziļumā. Tas nozīmē ka šādā gadījumā par kādu sēšanos pat nevar būt ne runas, tieši otrādi – gruntī var notikt process, ko sauc par grunts relaksāciju (tieši pretējs process grunts šēšanās procesam slodzes ietekmē). Un šajā gadījumā iegūtais rezultāts labākajā gadījumā nepasliktina situāciju.
Vēl viena bīstamība šādā gadījumā ir saistīta ar sala ietekmi. Ja netiek veikti kaut kādi papildus pasākumi, piemēram siltināšana, uz pamata pēdu iedarbojas āra gaisa temperatūra. Tas nozīmē, ka grunts zem pamatiem būs pakļauta sala iedarbei, kas nozīmē, ka iespējama grunts kūkumošanās ar visiem no tā izrietošajiem apstākļiem, kas apskatīti iepriekš.
Viss šeit apskatītais ir informatīvos nolūkos, katrā konkrētā gadījumā protams jāveic konkrēti šiem apstākļiem atbilstoši aprēķini, bet vispārējo lietas būtību viss iepriekš teiktais parāda pietiekoši uzskatāmi.
Secinājumi šajā sakarā manuprāt ir šādi: Pamatu izbūve rudenī, atstājot tālākos darbus uz pavasari, nebūtu vēlama. Runāt par tādu lietu kā pamatu sēšanās, es neredzu nekāda pamata. Ja tomēr ir vēlme vai nepieciešamība to darīt, nepieciešams kārtīgi apdomāt kā to pareizi darīt, saprast iespējamos riskus, lai iegūtais rezultāts atbilstu gaidītajam.
Raksta autors Juris Orlovs
LBPA biedrs
Sertificēts būvinženieris