Sekojot iedibinātajām tradīcijām, šī gada 16.decembrī notika gada pēdējā LBPA biedru, atbalstītāju un interesentu sanāksme. Tradicionāli ar savām prezentācijām uzstājās paši LBPA biedri. Ar pasākuma dienas kārtību var iepazīties šeit. Jāatzīmē, ka visas prezentācijas tapušas mūsu darba grupu aktivitāšu ietvaros. Šo prezentāciju mērķis ir informēt gan LBPA biedrus, gan arī citus interesentu par darba grupu aktivitātēm un rezultātiem, kā arī veicināt diskusijas par aktuālajiem jautājumiem. Kā zināms, patiesība dzimst diskusijā (nevis strīdos).
Sanāksmes ievadā noritēja jauno biedru uzņemšana un Mārtiņš Studers prezentēja aktualitātes LBPA darba grupās.
Nākamais uzstājās Normunds Tirāns, prezentējot dokumentu “Prasības aprēķinu atskaites izstrādei (1. drafts)”. Prezentācijas laikā starp klātesošajiem izvērtās diskusija, kuras laikā atskaites projektā tika ieviestas zināmas korekcijas. Ņemot vērā, ka aprēķini ir viens no galvenajiem un svarīgākajiem būvkonstrukciju projektētāja uzdevumiem, tad šādu vispārīgu prasību noformulēšana ir ļoti svarīgs posms profesionālas darbības organizācijā. Nereti nākas saskarties ar inženieriem, kuri vadās pēc „savas pieredzes” un aprēķiniem nepievērš pienācīgo uzmanību. Diemžēl tas nepaliek bez sekām – nekvalitatīvi projekti, neapmierināti pasūtītāji un trieciens nozares prestižam.
Ar dokumenta “Prasības aprēķinu atskaites izstrādei (1. drafts)” saturu var iepazīties šeit. Aicinām turpināt izteikt savu viedokli ar ierakstiem forumā vai arī sūtot savus piedāvājumus uz LBPA e-pastu.
Nākamajā prezentācijā Kaspars Bondars turpināja analizēt vēja ģeneratoru projektēšanas nianses. Nozares attīstība pēdējās desmitgadēs ir bijusi proporcionāla kompetences līmenim, spējai radīt racionālas un ekonomiskas balsta konstrukcijas. Šobrīd par vienu no attīstītākajiem standartiem šajā jomā uzskatāms IEC 61400 Wind turbines, kas definē ne tikai prasības būvkonstrukcijām, bet arī elektriskajiem agregātiem, zibensaizsardzībai, trokšņu līmenim utt. Interesanti, ka Latvijā ir pamanīti daži inženieri, kuri ignorējot šādu nopietnu dokumentu prasības, vieglprātīgi un bez padziļinātām zināšanām vai eksperimentāliem pētījumiem diezgan primitīvā veidā izstrādā projektus, kuri pat tiek saskaņotu un būvēti. Ja tam visam piedevām klāt vēl nāk neatbilstoši veikta inženierģeoloģiskā izpēte (neadekvāta, jo vēja ģeneratori ir 3.,sarežģītākā ģeotehniskā kategorija), tad pasākums var izvērsties patiešām bīstams.
Mārtiņš Studers kopā ar Kārli Kostjukovu prezentēja Izcenojuma darba grupas pētījumu par projektēšanas procesa organizāciju Vācijā un Lielbritānijā. Mēs jau iepriekš informējām par vācu arhitektu un inženieru honorāru noteikšanas kārtību, ko nosaka federālais normatīvais akts HOAI. Prezentācijā vairāk uzmanības tika pievērsts tieši projekta izstrādes un realizācijas stadijām un finansējuma sadalījumam. Ņemot vērā, ka patlaban turpinās jaunā Būvniecības likuma un saistošo Būvnoteikumu izstrāde, tad šādas pieredzes apkopošana ir ļoti nozīmīga. Interesanti, ka gan Vācijā, gan Lielbritānijā visu projekta virzību kontrolē kompetents projektu vadītājs. Tāpat šajās valstīs ir precīzi definēta projekta virzības kārtība – stingri noteiktas būvniecības stadijas (Vācijā – 9, Lielbritānijā – 11). Katrā no stadijām ir skaidri definēts nepieciešamais veicamo darbu apjoms un naudas sadalījums procentos no būvniecības. Jāatzīmē, ka būvkonstrukciju projektēšanas izmaksas rēķina procentos no būvkonstrukciju izmaksām, kurām nav nekāda sakara ar iekšējās apdares izmaksām vai arī viena kvadrātmetra gala cenu. Turklāt būvniecības izmaksu monitorings notiek visās projekta attīstības stadijās: no tā ir atkarīgs gan tas, vai pasūtītajam pietiks līdzekļu plānotās būvniecības veikšanai, gan arī tas, cik maksās projektēšanas darbi. Ar šo prezentāciju varat iepazīties zemāk.
Raksta autors Gatis Počs
LBPA valdes priekšēdētājs
Sertificēts būvinženieris