Jānis Stirna par došanos uz Vankūveru

Oktobra sākumā viens no mūsu biedriem, Jānis Stirna, aizbrauca gūt pieredzi uz Vankūveru Kanādā. Novembra vidū mēs publicējām pirmos viņa iespaidus pēc ierašanās Kanādā, ko variet aplūkot šeit. Tagad turpinam publicēt aprakstu par viņa gaitām.

 

[dropcap style=”font-size: 60px; color: #8b2336″] A [/dropcap]tsaucoties uz izrādīto interesi, īsumā pastāstīšu par manu došanos uz Kanādu. Varbūt iepriekš neesmu pieminējis, bet esmu studējis Anglijā. Pa lielam zināju, ka atpakaļ uz UK braukt nevarēšu, jo darba uz salas vēl aizvien īsti nav. To nopratu no interneta, kā arī kursabiedru bubināšanas. Tad nu sāku tēmēt uz trio, kur ir iespējams pieprasījums pēc būvinženieriem – Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande.

Izrādījās, ka Kanāda ir pieejamākā vīzu ziņā. Pašā Kanādā izskatījās, ka Rietumkrastā klājas labāk un ir vairāk darba, nekā Toronto (otrā pusē). Varbūt tāpēc, ka Ķīna tuvāk? Tādēļ arī nolēmu doties uz Vankūveru.

Šeit uz vietas atbraucu uz “dullo”. Nebija īsti sarunāts nedz jumts virs galvas, nedz arī darbiņš. Bet uzreiz sāku rakstīt uz lielo projektētāju (structural engineering) kompāniju e-pastiem un arī atbildēt uz darba piedāvājumiem. Kanādā ļoti daudzi izmanto „craigslist”, tur arī bija vairāk piedāvājumu. Atbildot uz šiem piedāvājumiem laiks ir svarīgs faktors, tāpēc informācija jāfiltrē regulāri.

Papildus arī inženierus kontrolējošā organizācija APEGBC reklamēja darba vietas. Man, kā jaunajam speciālistam, ļoti svarīgi bija iegūt E.I.T. (Engineer–In-Training) statusu no APEGBC. Vislabāk to ir nokārtot jau pirms atbraukšanas uz šejieni. Lai iegūtu E.I.T. sertifikātu, man bija jānosūta pieteikuma forma ar manām universitātes sekmēm, darba pieredzi un pārējiem datiem, kas būtībā norāda uz cilvēka atbilstību „trenēšanai”, lai kļūtu par PEng, kas ir profesionāls inženieris (Professional Engineer). Vidējais laiks, kas nepieciešams, lai no E.I.T. kļūtu par PEng ir aptuveni 4 gadi, ja sāk no paša sākuma, kā es. Ja jau ir zināma pieredze, tad tas prasīs īsāku laiku. Kad kļūsti par PEng, tad var dabūt sertifikātu un štempeli, kas ļauj strādāt Britu Kolumbijas provincē.

Vēl viena lieta, kas palīdz darba meklējumos, ir sava online portfolio izveidošana. Es to izveidoju kā blogu ar smukām bildītēm un projektu aprakstiem, pie kuriem esmu strādājis. Sava bloga adresi noreklamēju savā CV, lai pēc intervijas potenciālie darba devēji var apskatīties un novērtēt. Kā ne kā „one picture is thousand words” (no angļu valodas – viena bilde ir tūkstoš vārdu vērta).

Atbildot uz pieteikumiem, mani beidzot sāka aicināt uz intervijām. Rietumkrasts ir stipri „relaksētāks”, salīdzinājumā ar Austrumkrastu, tāpēc izrādījās, ka ierodoties uz intervijām uzvalkā, es biju pamatīgi pārspīlējis.

Veiksmi darbos un priecīgus Jums svētkus.
Turpinājums sekos.

[author] [author_image timthumb=’on’]http://lbpa.lv/wp-content/uploads/2011/11/Janis_Stirna_120x120.jpg[/author_image]

[author_info]

Raksta autors Jānis Stirna

LBPA biedrs

Diplomēts būvinženieris[/author_info] [/author]

Dalies tālāk