Ir liels prieks, ka pēc vairāk nekā gada pārtraukuma 2011.gada 16.novembrī tika sasaukta Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) Projektēšanas sekcijas sēde. Piedalīties bija aicināti visi, kas iestājoties LBS, pieteicās Projektēšanas sekcijā – ieradās 11 sekcijas dalībnieki. Zīmīgi, ka sanākušie lielākoties pārstāvēja projektētāju „veco gvardi”, kas izgājuši cauri „Padomju laiku dzirnavām”. Salīdzinājumam LBPA apvienojušies gados vidēji jaunāki speciālisti.
Sēdes sākumā dalībnieki tika arī iepazīstināti ar LBPA un tās aktivitātēm, kas lielākai daļai klātesošo bija jaunums. Tika nolemts sadarboties, kā arī apmainīties ar informāciju, lai nepārklātos jautājumi, pie kuriem tiek strādāts, tādējādi cenšoties maksimāli racionāli izmantot mūsu iesobežotos cilvēkresursus konkrētu mērķu sasniegšanai.
Ņemot vērā, ka klātesošie nebija savstarpēji pazīstami, tika nolemts iepazīties, dodot katram vārdu un iespēju paust savu redzējumu par nozarē pastāvošajām problēmām. Sekcijas sanāksmē bija pārstāvēta ne vien būvkonstrukciju projektēšanas nozare, bet arī būvmateriālu ražošana (Andris Pavītols), hidrotehnika (Leonīds Ļakmunds) un būvprojektu vadība un būvuzraudzība (Vladislavs Draganovs no Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ar skatījumu no pasūtītāja puses).
Īsumā ieskicēšu galvenās apspriestās tēmas ar saviem komentāriem:
- Aprēķinu atskaites un LBPA darbs pie tām. Lielākā daļa skeptiski noskaņoti par šī dokumenta nepieciešamību – pasūtītāju interesē tikai rasējums. Ekspertu viedoklis, ka visa nepieciešamā informācija gūstama no rasējumiem. Šobrīd ne visi šo dokumentu izstrādā. Būtu nepieciešama padziļināta diskusija. Jautājums klātesošo vairākumam nelikās prioritārs.
- Galvenā sanāksmes tēma Tehniskā projekta sastāvs un detalizācijas pakāpe tiek vienprātīgi atzīta par prioritāru un izteikta vēlme to risināt LBS Projektēšanas sekcijas ietvaros. Pirmais uzdevums – sagatavot priekšlikumus, apskatīt iespēju, cik lielā mērā Padomju laiku paraugi un palīglīdzekļi izmantojami šodien. LBPA var iesaistīties ar jau izveidoto sarakstu, kādās projekta sadaļās nosacījumi izstrādājami.
- Pēctecības trūkums, sevišķi hidrotehnikas jomā.
- Standartlīgumu trūkums projektēšanā. Ieskicētas VNĪ intereses šāda līguma tapšanā. Šobrīd VNĪ pieņēmuši darbā juristu, kas izstrādā šāda līguma paraugu uz esošās pieredzes bāzes. Piedāvāju, ka no LBPA puses varam padalīties ar mums pieejamajiem ārzemju standartlīgumu paraugiem.
- Projektēšanas termiņu neievērošana kā regulāra parādība.
- VNĪ prasība projektētājiem radīt papildu dokumentu „Prasības ēkas ekspluatācijas laikā”. Izceļas diskusija, vai tas jādara projektētājam vai būvniekam. Vienprātības nav.
- Problēma – ļoti bieži sastopamie nekvalitatīvie izejas dati no apsekošanas un ģeotehniskās izpētes veicējiem.
- Diskusija par autoruzraudzību un būvuzraudzību izveidojās pati no sevis. Tātad mūsu LBPA iesāktā diskusija par šo tēmu ir aktuāla un to nepieciešams attīstīt.
- VNĪ pieprasa galvenā projekta inženiera esamību. Problēma, ka šāda profesija vairs neeksistē, bet tā ir svarīga un nepieciešama, ir neskaidri apstākļi, kāpēc tā pazuda. Kādu laiku atpakaļ arhitekti sāka uzņemties šo funkciju un inženieri nebija pietiekami aktīvi, lai to saglabātu. Jautājums, kas interesē arī LBPA un būtu liekams dienas kārtībā.
Tātad nākamajā sekcijas tikšanās reizē plānots darbs pie tehniskā projekta sastāva un detalizācijas vadlīniju dokumenta izstrādes.
Visi interesenti ir aicināti aktīvi piedalīties. Darba apjoms ir diezgan liels, līdz ar to redzu iespēju atsevišķos jautājumos LBPA iesaistīšanos ar kādu darba grupu, piemēram, saliekamā dzelzsbetona tehniskā projekta detalizācijas pakāpes sadaļas izstrādei.
Pagaidām nākamā LBS Projektēšanas sekcijas sanāksme ir paredzēta 2011.gada 14.decembrī 15:00 SIA „Būve un Forma” birojā, Kārļa Ulmaņa gatvē 2a.
Raksta autors Mārtiņš Studers
LBPA valdes loceklis
Diplomēts būvinženieris