Šī gada 27.oktobrī norisinājās LIAA rīkotais seminārs „Pakalpojumu eksports uz Zviedriju”. Semināra mērķis bija informēt Latvijas uzņēmējus par pakalpojumu sniegšanas iespējām Zviedrijas tirgū. Par Zviedrijas tirgus niansēm un pieredzi semināra sākumā dalījās LIAA pārstāvniecības Zviedrijā vadītāja Austra Krēsliņa. Ar celtniecības pakalpojumiem saistītais imports Zviedrijas tirgū sastāda 2,4 % no kopējā importa jeb aptuveni 820 milj.Eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, uzsākto būvniecības projektu apjoms ir cēlies. Sīkāk pa reģioniem neliels kritums vērojams Stokholmā, savukārt liela celtniecības aktivitāte vērojama Kristianstadā un Jamtlandā.
Lai veiksmīgi uzsāktu darbību Zviedrijā, nedrīkst nerēķināties ar vietējo biznesa kultūras specifiku. Svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā:
- Attieksme – jānopelna uzticība ar patiesu interesi un ieklausīšanos, ar kvalitātes apziņu;
- Laiks – Zviedri visu plāno tālu uz priekšu,un ir ļoti punktuāli;
- Organizāciju struktūra – deleģēta atbildība, lēmumu pieņemšana parasti aizņem ilgu laiku;
- Tiešums – komunikācija, ja reiz ir iegūta uzticība, daudzas lietas var atrisināt sarunu ceļā;
- Līgumi – īsi, ar atsaucēm uz likuma pantiem vai standarta līgumiem. Gari, pašu rakstīti līgumi, drīzāk šķiet aizdomīgi nekā nopietni;
- Sarunu temati – hobiji, ģimene, sports (bet ne politika, reliģija un nauda);
- Apģērbs – vienkāršs, bet korekts.
Pastāv vairāki potenciālo biznesa kontaktu meklēšanas veidi. Viens no iedarbīgākajiem veidiem ir individuālas vizītes – konkrēts piedāvājums, potenciālo sadarbības partneru uzrunāšana, noorganizēta vizīte. Otrs potenciāli iedarbīgs veids ir izmantot kontaktbiržu, kur jau uzņēmumu grupa var pēc sev vēlamajiem kritērijiem meklēt un noorganizēt konkrētas tikšanās ar potenciāliem sadarbības partneriem. Pastāv arī iespēja piedalīties izstādēs, kur klātienē, izstādes ietvaros, var reklamēt savu pakalpojumu un tikties ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Austra Krēsliņa arī minēja, ka pastāv iespēja, sadarbībā ar LIAA, organizēt Latvijas uzņēmēju stendu kādā no gaidāmajām izstādēm. Lielākā gaidāmā celtniecības izstāde norisināsies 2012.gada aprīlī. Vairāk informācijas par izstādi Nordbygg šeit: www.nordbygg.se. Informāciju par Zviedrijas publiskiem iepirkumiem: www.opic.com (valsts iepirkumi), www.sverigebygger.se (publiskie un privātie iepirkumi, celtniecības iepirkumi, tikai maksas datu bāzē), www.fmv.se (bruņoto spēku tenderi).
- Pirmais ir dibināt savu uzņēmumu, privātu akciju sabiedrību – AB (līdzīgi kā pie mums SIA). Nepieciešams dibināšanas sapulces protokols un pamatkapitāls 50 000 sek ( ~ 5000 eur.), uzņēmumu reģistrēt Bolagsverket (e-pakalpojums ~ 1900 sek.), kā arī reģistrēties Skatteverket (Nodokļu inspekcija, PVN, VAT-numurs, F-skatt, darba devēja reģistrācija).
- Otra iespēja ir pirkt jau gatavu uzņēmumu – lagerbolag. Pozitīvs aspekts šajā veidā ir tas, ka darbību var uzsākt nekavējoties. Pirms uzņēmuma iegādes noteikti ir jāveic tā vēstures pārbaude par tā darbību. Jāveic uzņēmuma nosaukuma maiņa. Kā atzīmē Krsitīne, lai nopirktu jau gatavu reģistrētu uzņēmumu, jārēķinās ar lielākiem izdevumiem.
- Trešais veids ir reģistrēt filiāli. Jāpiezīmē, ka šajā gadījumā dibinātā filiāle nav juridiska persona. Filiālei jāieceļ izpilddirektors. Jāreģistrē uzņēmumu reģistrā (2000 sek). Mātes uzņēmums jāreģistrē nodokļu inspekcijā (F-skatt.).
Pirms būvniecības uzsākšanas, līdzīgi kā pie mums, tiek izsniegta būvatļauja, ko izsniedz konkrētā pašvaldība, kuras teritorijā norisināsies būvdarbi. Būves garantija 2 + 8 gadi. Pirmajos divos gados jāveic visi garantijas darbi (šajos divos gados uzņēmējam jāpierāda, ka viņš nav kļūdījies). Nākamos 8 gadus var piestādīt pretenziju, un pieprasīt veikt garantijas darbus tikai tad, ja tas ir pierādīts. Veicot būvdarbus, jāievēro Zviedrijā spēkā esošie būvnormatīvi. Būvnormatīvu datu bāze – www.sis.se/en/.
Īsā prezentācijā par savu redzējumu un sadarbības iespējām ar Latvijas uzņēmējiem dalījās zviedrs Hans Franssons no uzņēmuma Jarntorget Bygg AB. Uzņēmums nodarbojas ar dzīvojamo ēku celtniecību un tālāku dzīvojamās platības realizāciju. Par svarīgāko aspektu Hans minēja uzņēmēju attieksmi pret saviem darbiniekiem. No saviem sadarbības partneriem tiek prasīts, lai viņi saviem darbiniekiem nodrošinātu tādas pašas algas un sociālās garantijas, kā vietējiem strādniekiem. Tika minēti arī vairāki negatīvi piemēri, ka viņiem kā ģenerāluzņēmējam nācies samaksāt savu apakšuzņēmēju vietā algas darbiniekiem par padarīto darbu. Tas faktiski nav viņu pienākums, bet augstā sociālā atbildība viņiem liek tā rīkoties. Protams, pēc šādiem gadījumiem, visa sadarbība tiek pārtraukta. Meklējot sadarbības partnerus šeit Latvijā, viņi vērtē uzņēmuma apgrozījumu, sociālo atbildību, likviditāti, kā arī reputāciju. Zviedru uzņēmējam ir pieredze sadarbībā ar vidējiem un lieliem vietējiem uzņēmējiem. Hans Franssons minēja, ka uzņēmumam, kas mēģina atrast sev sadarbības partnerus Zviedrijā, tas nedrīkst būt „pēdējais salmiņš”. Daudz lielākas iespējas veiksmīgai sadarbībai ir veiksmīgi strādājošiem uzņēmējiem, kas jau sevi pierādījuši pašmāju tirgū.
Nobeigumā Uģis Grīnbergs no UPB holdinga minēja svarīgākos aspektus, kas jāņem vērā, lai veiksmīgi strādātu Zviedrijas tirgū. Neapšaubāmi viens no svarīgākajiem aspektiem ir veiksmīga sadarbības veidošana ar vietējām strādnieku arodbiedrībām. Byggnads ir lielākā būvniecības arodbiedrība Zviedrijā ( ap 30 nodaļām). Gan Zviedrijas, gan ārzemju būvuzņēmējiem ir obligāti jāslēdz arodbiedrības kolektīvais līgums. Kad līgums ir noslēgts, par katru projektu ir jāinformē Byggnads, nosūtot pieteikumu. Byggnads reglamentē atalgojumu, darba laiku, darba drošību, apdrošināšanu un sadzīves apstākļus. Uzsākot projektu, ir jāvienojas par stundas likmi, kas uz doto brīdi sastāda aptuveni ~ 165 sek/h. Pastāv iespēja maksāt arī par gabaldarbu, bet šo praksi uzņēmuma pārstāvis neiesaka, jo tā ir ļoti sarežģīta. Vienu reizi divos mēnešos ir jāiesniedz elektroniska atskaite par katru projektu. Atskaitē jānorāda katra cilvēka nostrādātās stundas un saņemtā alga. Kā minēja arī iepriekšējie semināra dalībnieki, Zviedrijā plaši tiek izmantoti standarta līgumi un to formas. Piemēram – ABT 06 – General Conditions of Contract, for design and construct contractors for building, civil engineering and installation works; ABT-U 07 – General Conditions of Sub-Contract for design and construct, ABK 96 – 1996 General rules of agreement for architectural and engineering consulting services. Nobeigumā Uģis Grīnbergs informēja par priekšrocībām un trūkumiem, atverot savu uzņēmuma pārstāvniecību Zviedrijā. Pastāvīgās pārstāvniecības jēdzienu reglamentē LV & SE konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Ja būvlaukuma montāžas ilgums nepārsniedz 183 dienas (ieskaitot pārtraukumus), uzņēmuma IIN un UIN jāmaksā Latvijā. Šajā situācijā Zviedrijā nav nodokļu atbildības. Ja būvlaukuma montāžas ilgums pārsniedz 183 dienas, jāmaksā UIN 26,3 % (no montāžas peļņas) Zviedrijā, kā arī montāžas darbinieki kļūst nodokļu atbildīgi Zviedrijā, kur par tiem ir jāmaksā IIN. Projektiem virs 183 dienām var būt izdevīgāk atvērt Zviedrijas uzņēmumu/pārstāvniecību. Bet jārēķinās ar tās uzturēšanas izmaksām, tāpēc tas ir izdevīgi tikai pie lieliem pasūtījumu apjomiem un projektu skaita.
Kopumā seminārs vērtējams kā noderīgs. Vairāk par šo semināru un citām gaidāmajām LIAA aktivitātēm var sekot līdz LIAA mājaslapā.
Raksta autors Kaspars Kurtišs
LBPA biedrs
Sertificēts būvinženieris