Kādu dienu izdzirdēju teicienu: „Jābūvē pamatus rudenī, lai pa ziemu nosēžas”. Tas lika aizdomāties par šo sentēvu teicienu un sev loģiski nopamatot šīs frāzes būtību.
Lai saprastu šīs teiciena būtību, jāsaprot procesi, kuri noris ziemas apstākļos. Grunts virskārta sasalst. Sasalušās virskārtas biezums atkarīgs ne tikai no ilgstošām negatīvām gaisa temperatūrām, bet arī no grunts veida un mitruma. Kā visiem labi zināms no fizikas, ūdens ir viela, kura sasalstot izplešas, nevis saraujas, kā citas vielas. Ledus tilpums ieaug par 9% pret ūdens tilpumu pirms sasaldēšanas. Grunts sastāv no dažādu minerālu un izmēra daļiņām – skeleta un porām. Grunts porās atrodas gan gāze, gan ūdens. Augsta gruntsūdens gadījumā ūdens aizpilda visu poru apjomu. Gruntī, kurā poras nav aizpildītas ar ūdeni, sastopams neliels daudzums ūdens tvaika veidā. Profesionāļi zina, ka bez brīvā ūdens, apkārt grunts daļiņām ļoti nelielā biezumā atrodas ķīmiski saistītas ūdens molekulas, bet ne par šo ūdeni šoreiz ir stāsts.
Sasalstot gruntij, sasalst tajā esošais brīvais ūdens, palielinās grunts tilpums un grunts virskārta paceļas. Tas ir vienīgais brīvais virziens, kurā grunts var izplesties. Būvkonstruktori šo parādību sauc par grunts kūkumošanos sala iedarbībā. Būtiskam kūkumošanās efektam pakļautas mālainas gruntis un putekļaina smilts, līdz pat 5% tilpuma palielinājuma. Lai gan brīvais ūdens sastopams gandrīz visu tipu gruntīs, tomēr daži grunts veidi nav pakļauti kūkumošanās efektam. Tās ir rupjas smiltis, grants un šķembas, kurās, sasalstot brīvajam ūdenim, liekais apjoms tiek izspiests no poru apjoma. Grunts kūkumošanās izraisa sasaluma zonā iebūvētu konstrukciju pacelšanos. Pacelšanās spēki, kas darbojas uz gruntī iebūvēti konstrukciju, ir atkarīgi gan no grunts veida, gan tās mitruma, gan no konstrukcijas iebūves dziļuma. Pacelšanas spēki ir aprēķināms lielums un, nelielas pieslodzes gadījumā, tiek pacelta visa ēka.
Pēc šī ievada varam atgriezties pie šī raksta galvenā jautājuma: „kas notiek ar rudenī izbūvētiem pamatiem”? Rudenī izbūvēti pamati kūkumošanās spēku rezultātā tiek pacelti un atgriezti aptuveni sākotnējā stāvoklī, gruntij atkūstot. Šādai uzspiestai deformācijai ir pozitīvs iespaids uz pamatu izbūves procesā pielaistajām kļūdām. Sablīvējas irdenie bērumi un pamatne zem pamata pēdas. Pieņēmums, ka šāda sezonāla svārstība pozitīvi ietekmē izbūvētu pamatu konstrukciju, ir maldīgs. Pazemē izbūvētu un apbērtu konstrukciju bojājumi paliek apslēpti būvnieku acij un pašsvara pieslodze uz pamatu ir neliela. Tomēr pastāv varbūtība, ka šādu bojājumu nemaz nav nelielā pamatu slogojuma dēļ.
Ļoti ticami, ka pieņēmums par pamatu būvniecību rudenī veidojies agrākajos gados plaši izplatītas, mazstāvu apbūves, pamatu būvniecības tehnoloģijas dēļ: pamatu grants bērums ar laukakmeņu pildījumu. Šajā gadījumā pamati tiek veidoti grants bērumā, kā aizpildītāju pielietojot laukakmeņus. Tradicionāli šādu bērumu saskalo, laistot ar ūdeni. Šādai pamatu konstrukcijai sasalšana un atkušana veido ciklu, kurš veicina bēruma sablīvēšanos – grunts konsolidāciju.
„Jābūvē pamatus rudenī, lai pa ziemu nosēžas”? Atbilde uz šo jautājumu slēpjas apstāklī, ka tiek pieļauts viens vai vairāki grunts sasalšanas – atkušanas cikli, tādējādi liekot strādāt dabīgas konsolidācijas procesam. Ja pamatu konstrukcija ir pietiekami pakļāvīga, lai pie mazas noslodzes spētu deformēties atbilstoši pamatnes konsolidācijai, sagaidāma neliela būves kopējo deformāciju realizācija. Tas nozīmē, ka jaunbūves konstrukcijām nebūs jāuzņem pamatnes deformāciju slogojums, tātad samazinās sienu plaisāšanas iespējamība. Lai gan izklausās, ka izteicienā ir liela daļa patiesības, tomēr dabīgas konsolidācijas procesi efektīvi nostrādā tikai grants bēruma pamatu konstruktīvā risinājuma gadījumā.
Lietosim izteicienu: „jābūvē pamatus rudenī, lai pa ziemu nosēžas”, ar apdomu, lai parādītu savu kompetenci būvniecības jautājumos, nevis atkārtojot iepriekš dzirdētu frāzi.
Raksta autors Kaspars Bondars
LBPA valdes loceklis
Dr. sc. ing. serificēts būvinženieris